Opel Mokka Izvērsts vērtējums

Tas, kas iepriekš bija Opel Mokka jaudīgākais benzīna dzinējs, tagad ir sākumlīmeņa izvēle. 1,2 litru turbomotors attīsta 131 ZS, oficiāli spējot paātrināties no 0 līdz 100 km/h 8,9 sekundēs. Tas ir teju par sekundi ātrāk nekā Ford Puma 1,0 l Ecoboost, turklāt ar šo jaudu pietiks, lai strauji paātrinātos līdz automaģistrāles ātrumam.

Dārgākais iekšdedzes klāsta pārstāvis ir 146 ZS Hybrid, kas ir vieglais hibrīda dzinējs un ir atrodams arī Alfa Romeo Junior, Jeep Avenger un Peugeot 2008 modeļos. Ar elektromotora palīdzību Mokka prot ātrāk izkustēties no vietas, bet nelielā ātrumā pat pratīs iztikt tikai ar elektrību. Standarta aprīkojumā jau iekļauta automātiskā pārnesumkārba, un ar 8,2 sekunžu ieskrējiena laiku līdz 100 km/h šī ir visātrākā Mokka.

Braucot pa viļņainu un ne pārāk līdzenu ceļa posmu, Mokka balstiekārta saglabā komfortu un mīkstu gaitu. Ierasto līganumu iztraucēs vienīgi pilsētvidē sastopamie notekcauruļu vāki, kas iegrimuši dziļāk segumā. To nevar nosaukt par neērtu, taču Škoda Kamiq un VW T-Roc pilsētā ar bedrēm tiks galā labāk.

Maksimālam komfortam var izvēlēties 16 collu tērauda diskus. Mums vēl ir jāizmēģina bāzes versija, taču ar 17 collu risinājums šķita visai piemērots bedru pārvarēšanai.

Ja jūs meklējat mazu SUV, kas radīs smaidu jūsu sejā, tiklīdz uzbrauksiet uz līkumaina ceļa posma, Mokka varētu nebūt īstā izvēle. Pat pie mērena ātruma tas ir vairāk pakļauts virsbūves svārstībām nekā Audi Q2 vai Ford Puma, un, veicot ātras virziena maiņas, jūtama neliela virsbūves sašūpošanās. Vienlaikus tas ir labāk sabalansēts (un tāpēc arī pārliecinošāks) nekā Citroën C3 Aircross.

Ceļa un balstiekārtas troksnis uz šosejas ir labi apslāpēts, un, lai gan 1,2 litru benzīna dzinējs, paātrinoties, rada dunošu troksni, kruīza režīmā tas vairs nav dzirdams. Lielceļam raksturīgā ātrumā ap vējstikla statņiem rodas neliels vēja troksnis, taču tas nav īpaši uzmācīgs.