Opel Mokka pirmie iespaidi
Krosovers piedzīvojis ievērojamas pārvērtības
Pamatā PSA grupas/Stellantis platforma
1,2 l motors piestāv Mokka raksturam
KAS TAS IR?
Šī nav pirmā reize, kad dzirdam, ka neievērojamo Opel modeļu dienas ir aiz muguras, bet, ja jaunā Mokka ir gaidāmo lietu indikācija, šim apgalvojumam beidzot varētu būt pamats. Kompaktais krosovers ir pārdzimis otrajā paaudzē, adaptējot jaunu, radikālu dizainu, piedevām pirmo reizi to var iegādāties arī ar elektrisko piedziņu.
Tik spēcīgas pārmaiņas var šķist pārdrošs solis, zinot, cik populāra izrādījās pirmā paaudze, kas kopš debijas 2012. gadā atrada vairāk nekā miljons pircēju. Taču segmentā valda nežēlīga konkurence, un sāncenši piedāvā aizvien interesantāku dizainu un modernākas tehnoloģijas, tāpēc drosmīga rīcība faktiski ir vienīgais scenārijs.
Liela daļa Mokka izskata ir pārņemta no 2018. gada GTX konceptauto, ieskaitot radiatora resti, ko Opel dēvē par Vizor. Slēgtais panelis palīdz vadīt gaisa plūsmu, un modeļa gaisa pretestības koeficients ir samazināts no 0,35 līdz 0,32.
Mokka sēž uz PSA grupas/Stellantis izplatītās platformas, kas labi pazīstama no Peugeot 2008 un Citroën C4. Pāreja uz to palīdzēja nomest 120 kg svara un iegūt stingrāku konstrukciju. Tā ir nodrošinājusi arī citādas proporcijas: lai gan auto ir 12 cm īsāks, tā salons nav kļuvis šaurāks, turklāt jaunā stāja izskatās daudz atlētiskāka.
Dzinēju paleti arī veido pazīstami motori – 1,2 litru benzīna dzinējs ar 100 vai 130
ZS un 1,5 litru 110 ZS dīzelis. Automātiskā kārba paredzēta tikai
jaudīgākajam benzīnniekam.
Modelim ir četri aprīkojuma līmeņi un cenu diapazons (neskaitot elektrisko Mokka-e) no 16 400 līdz 24 400 eiro. Opel nav Audi, un, jau sākot no otrā līmeņa, auto ir aprīkots ar visu nepieciešamo, bet Executive ietver teju visu, ko vispār var iedomāties, – no adaptīvās kruīzkontroles līdz adaptīvajiem LED lukturiem.
KĀ TAS BRAUC?
Viena lieta, ar ko Mokka izceļas īpaši, ir divi savienoti ekrāni, kas sapludina instrumentu paneli un infoizklaidi, atgādinot Mercedes- Benz risinājumu. Saskarnes varbūt nav tik pielāgojamas kā dažos konkurentos, bet šāds risinājums ir plats solis uz priekšu, turklāt visas versijas jau standartā piedāvā Apple CarPlay and Android Auto.
Ieviešot ekrānus, Opel ideja bija radīt, kā viņi saka, digitālo detoksu, kas, citiem vārdiem, nozīmē sabalansētu, uzmanību neprasošu funkciju vadību. Labā ziņā ir, ka klimata kontrole joprojām ir ar parastām pogām un slēdžiem. Apdares materiāli ir pieklājīgi, taču glancētā melnā plastmasa drīzāk ir atgādinājums, ka, neraugoties uz daudz spilgtāku stilu, Opel nevar vai negrib spiesties dārgāku konkurentu teritorijā.
Esot ceļā, PSA 1,2 litru 130 ZS motors labi atbilst Mokka raksturam un ir patīkami kluss pilsētas satiksmē. Astoņu pakāpju automāts nesteidzas ieslēgt zemāku pārnesumu, taču krustojumos un pie luksoforiem šķiet atsaucīgāks nekā nesenie VW grupas piedāvājumi.
Mokka piemīt
vairumam kompakto krosoveru tipiskā vieglā stūrēšana, kas atvieglo
manevrēšanu pilsētā, taču aktīviem stūrētājiem sniedz maz informācijas, kas notiek ar priekšējiem riteņiem. Virsbūves kontrole ir labāka nekā elektriskajai
versijai, un auto pieklājīgi
turas līkumos, taču, ja meklē interesanti braucošu auto, labāk izmēģināt Ford Puma vai atteikties no kompakto
krosoveru idejas pavisam.
Mokka sabalansētā gaita bija patīkams pārsteigums, balstiekārtai labi tiekot galā ar sīkajiem nelīdzenumiem. Tai mazāk padodas dziļāki “krāteri”, taču arī te auto nav sliktāks kā tā tuvākais radinieks Peugeot 2008.
VAI TO IR VĒRTS PIRKT?
Atšķirībā no elektriskās versijas parastajai Mokka netrūkst konkurentu, un tai nav pretargumentu uz pilnīgi visu, ko tie piedāvā, ieskaitot kaut cik interesantu auto vadīšanu. Taču diez vai potenciālie pircēji to īpaši gaida, savukārt aprīkojuma, praktiskuma un cenas kombinācija noteikti nepaliks nepamanīta.
Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...
