Toyota Corolla hečbeks Izvērsts vērtējums

Sakām ardievas Auris, un sveicam Toyota Corolla ar atgriešanos.

Šī ir jau 12. paaudzes Corolla, bet modelis pirmoreiz parādījās 1966. gadā, sedana versijā, vēl kādus astoņus gadus pirms izdaudzinātā Volkswagen Golf, kas tagad ir viens no šī modeļa konkurentiem.

Nosaukuma maiņa signalizē par nopietnām pārmaiņām un tādas ir daudz, sākot ar pašiem pamatiem. Jaunais Corolla modelis konstruēts uz ražotāja inovatīvās TNGA platformas, kas ļauj novietot dzinēju zemāk – tas nozīmē zemāku smaguma centru un attiecīgi – labākas vadāmības īpašības. Automašīnas konstrukcija tagad ir par 60% stingrāka nekā iepriekš, un neatkarīgā aizmugures piekare ir standartaprīkojums. Mainīta arī priekšējās ass Makfērsona statņu ģeometrija, lai stūrēšana būtu vēl atsaucīgāka.

Izskats kā jau vienmēr ir gaumes jautājums, bet, ja Auris bija tīri glīts, tad Corolla ir vienkārši simpātiska. Aizmugure nedaudz izvirzīta uz āru Renault Mégane manierē, tomēr virsbūve, kas ir par 40mm garāka, 30mm platāka un 25mm īsāka, turklāt ar īsākām pārkarēm, notur kopējās proporcijas tieši tur, kur tām jābūt. Focus ir ievērojami garāka riteņu bāze, un Golf ir vairāk vietas virs galvas, taču, ja varat piedot Toyota par izpūtēja uzgaļu butaforijām, jaunākās paaudzes Corolla izskatās krietni izteiksmīgāk.

Taču galvenais Corolla pievilcības iemesls ir fakts, ka dīzeļdzinējus ir aizstājuši hibrīddzinēji. Tādējādi Corolla piedāvā praktiski tās pašas priekšrocības kā Prius, tikai – iepakotas daudz saprotamākā ārējā veidolā. Taču – kāds šis modelis ir, salīdzinot ar konkurentiem – Ford Focus, VW Golf un Škoda Scala vai Octavia? Lasi vairāk šajā testā.

Lapa 1 no 4