Renault Captur Izvērsts vērtējums

Captur tiek piedāvāts piecās dzinēju versijās. Mazākais no visiem ir 1,0 litra benzīna turbomotors. Trīscilindru agregāts savienots ar piecpakāpju mehānisko transmisiju un attīsta 100 ZS. Salīdzinot ar VW izstrādāto 95 ZS motoru, franču motors ir visai gauss, ja vien neliksiet tam uzturēties augstos motora apgriezienos.

Nākamais solis ir 1,3 litru turbomotors 130 un 155 ZS versijās. Kamēr jaudīgākais uzreiz tiek savienots ar septiņpakāpju automātisko transmisiju, 130 ZS motoram tā pienākas par papildus maksu, standartā iegūstot sešpakāpju mehāniku.

130 ZS šķiet optimāla izvēle, lai arī zemos apgriezienos motors nebūs tik atsaucīgs kā VW T-Cross izmantotais 1,0 TSI 115 ZS. Jaudīgais 155 zirgspēku motors uz papīra šķiet naskāks nekā ir patiesībā.

Dīzeļdzinēju klāstā ir 1,5 litru motors ar 95 vai 115 ZS izvēlēm.

Captur stūre lielākoties ir precīza, tomēr tās izsvarojums, ātrumam pieaugot, nedaudz iedragā pārliecību līkumotos ceļu posmos. Ford Puma vai Škoda Kamiq šādos apstākļos būs veiklāki un jāpiemin, ka apgriešanās rādiuss dažiem sāncenšiem būs labāks. Captur aizstāvībai – virsbūves svārstības līkumos ir pavisam pieņemamas, neraugoties uz visai apjomīgo virsbūvi.

Tāpat kā vairums mazo SUV konkurentu, Captur ir grūtības sekmīgi tikt galā ar visiem ceļa nelīdzenumiem. No bedrēm necietīs jūsu mugurkauls, taču dažas ceļa seguma nepilnības būs jūtamas vairāk nekā VW T-Cross. Par laimi, Captur gaita nav tik stīva kā Kia Stonic, braucienam kļūstot arvien komfortablākam lielākos ātrumos. Ja komforts ir prioritāte, labāk neizvēlēties augstākos aprīkojuma līmeņos pieejamos 18 collu diskus.

Novērojām, ka automātiskā transmisija varēja būt nedaudz atsaucīgāka manuālajā pārslēgšanas režīmā. Tiesa, automātiskajā režīmā tai ir mazāka aizture kā dažiem labiem konkurentiem.