2026.gada 1.maijs

Tāpat kā par politiku, mārketingu vai sportu, arī par degvielas cenām katram ir viedoklis. Reti kurš pēdējā mēneša laikā ir palicis vienaldzīgs. Versijas dažādas, tāpēc jautāsim tieši tam cilvēkam, kas nospiež pogu “ievadīt cenu” un nosaka, kāds konkrētajā dienā būs Latvijas sabiedrības noskaņojums – sarunājamies ar Circle K Latvia degvielas cenošanas vadītāju Agati Buravcovu.

Kāds šodien ir sabiedrības noskaņojums?

Šodien droši vien ne pārāk – četri centi klāt, kamēr medijos plaši atspoguļota informācija par biržas cenu krišanos un Hormuza šauruma atvēršanu. Cilvēki drīzāk sagaida cenu krišanos, nevis pieaugumu. Tomēr būs mazliet jāuzgaida, jo gan kritums biržās ir neviennozīmīgs, gan informācija par šauruma atvēršanu – pretrunīga.

Bet vai sabiedrība jau nebūs pieradusi pie šiem kāpumiem, četri centi liekas pat “maz”?

Jebkurš pieaugums ir sāpīgs gan mums, gan mūsu klientiem. Skatoties plašāk, mums ir izdevīgāk, lai cena ir iespējami zemāka, jo tad klienti mazāk domā, kur braukt, kā braukt un patērē vairāk degvielas nekā šobrīd, bet tā kā uzcenojums degvielai ir praktiski nemainīgs, tas nozīmē arī lielāku bruto peļņu. Pieaugot tēriņiem par degvielu, patērētājam ir mazāka vēlme tērēt naudu tādām patīkamām lietām, kā mūsu lieliskā kafija vai automazgāšana, tāpēc mēs vienmēr nodrošinām iespējami zemāko cenu.

Ja patiesi Hormuza šaurums izrādīsies vaļā, kad sagaidīt cenu kritumu?

Cilvēki redz un mediji bieži vien atspoguļo tikai to, ko grib redzēt. Biržas svārstības pēdējā laikā dienas ietvaros sasniedz +/- 20 centus litrā, savukārt degvielas biržu slēgšanas vērtības – +/- 10 centus par litru. Mums patīk uzsvērt, ka biržas cena no rīta krīt, bet aizmirstam pateikt, ka vakarā tā ir atgriezusies iepriekšējā līmenī. Cenu kritums būs novērojams, kad būs vērojams stabils kritums biržā, ar 3-7 dienu nobīdi.

Tad, kad biržas cena aug, patērētāja cena pieaug nekavējoties, bet kad krīt – tad vērojama būtiska nobīde. Vai tā tiešām ir?

Tā nav. Arī nelieli cenu pieaugumi ar laiku akumulējas, un cenu pieaugums parasti sakrīt ar lielajiem pīķiem biržās. Rodas priekšstats, ka cena reaģē nekavējoties, tomēr tā ir reakcija uz pieaugumu iepriekš. Jāņem vērā arī konkurences aktivitātes. Piemēram, konflikta sākumposmā, biržas pieaugums sakrita ar cenu atgriešanos “ikdienas” režīmā, ko bieži vien interpretē kā tiešu ietekmi no biržas, kas īsti neatbilst patiesībai.

Vai var teikt, ka cenām vienmēr būs nedēļas nobīde pēc izmaiņām biržā?

Ne gluži, degvielas mazumtirdzniecība ir ļoti dinamisks bizness – situācija var mainīties ne tikai pa dienām, bet pa stundām. Piemēram, marta sākumā, sākoties cenu kāpumam, klienti sāka veidot degvielas uzkrājumus un atsevišķas stacijas izsūca burtiski sausas, īpaši tās, kas bija pierobežā. Tā kā degvielas cenas šajā laikā Latvijā pieauga lēnāk, daudzi kaimiņvalstu iedzīvotāji un starptautiskie loģistikas uzņēmumi izmantoja izdevību un uzpildījās Latvijā. Savukārt pirms akcīzes nodokļa izmaiņām aprīļa sākumā cilvēki nogaidīja un tik bieži neuzpildījās. Tajā pašā laikā konkurences ietekmē un, reaģējot uz akcīzes samazinājumu no 1. aprīļa, kura ietekmei teorētiski vajadzēja parādīties 3–4 dienu laikā (pēc degvielas izvešanas no akcīzes noliktavas), mārketinga kampaņas ar cenu samazinājumu tirgū sākās jau 31. martā.

Izklausās, ka, strādājot par degvielas cenošanas vadītāju, Tev ir jābūt ļoti daudzpusīgai?

Degvielas cenošanas vadītāja darbs ikdienā ir ļoti analītisks un prasa nemitīgu uzmanību detaļām. Tas nozīmē sekot līdzi globālajām naftas produktu biržām, izprast ģeopolitiskos notikumus, valūtu svārstības un makroekonomikas faktorus, vienlaikus nezaudējot saikni ar vietējo tirgu un klientu gaidām.

Šo darbu var salīdzināt ar žonglēšanu ar kristāla bumbām vai pat ziepju burbuļiem. Pieredze un regulāra prakse ar laiku patiešām uzasina intuīciju un spēju pieņemt pareizos ikdienas lēmumus, taču vienlaikus jāapzinās, ka pat neliela kļūda vai neprecīzs pieņēmums var izmaksāt tūkstošiem eiro vai, vēl būtiskāk, ietekmēt klientu uzticību. Tieši tāpēc degvielas cenu noteikšana nav tikai par cipariem – tā ir par atbildību, līdzsvaru un spēju sarežģīto padarīt saprotamu.

No kā patiesībā sastāv degvielas cena, ko autovadītāji redz uz cenu dēļa?

Degvielas cena, ko redzam uz cenu dēļa, patiesībā sastāv no vairākām ļoti konkrētām daļām. Lielāko daļu veido paša degvielas produkta cena starptautiskajos tirgos jeb biržā. Šobrīd tie ir ap 55%. Tālāk seko nodokļi - akcīzes nodoklis, PVN un citi obligātie maksājumi, kas sastāda 38%. Atlikusī daļa ir loģistika, uzglabāšana, degvielas uzpildes stacijas uzturēšana, darbinieku algas un arī investīcijas kvalitātē un pakalpojumos  jeb 7% uzcenojums. Būtiski ir saprast, ka cenu tablo redzamais cipars nav mana tās dienas noskaņojuma rezultāts – tas ir visu šo komponentu kopsumma.

Latvijā nodokļi veido ļoti būtisku daļu no degvielas cenas, ko degvielas tirgotājs nevar ietekmēt. Realitātē tirgotāja rīcības brīvība attiecas tikai uz salīdzinoši nelielu cenas daļu, kas sedz operatīvās izmaksas. Tas nozīmē, ka plaši izplatītais priekšstats par milzīgu uzcenojumu neatbilst patiesībai – degvielas biznesā lēmumi ir precīzi līdz centam.

Cik liela loma degvielas cenā ir biržas cenai, un cik - vietējiem faktoriem Latvijā?

Biržas cena nenoliedzami ir galvenais cenu virzītājspēks, īpaši ilgtermiņā. Tā atspoguļo globālo pieprasījumu, piedāvājumu, naftas ieguvi un pat ģeopolitiku. Tomēr vietējiem faktoriem ir liela nozīme tajā, kā un cik ātri šīs izmaiņas nonāk līdz Latvijas autovadītājam. Valūtas kurss, loģistika, nodokļu struktūra, biokomponenšu prasības un tirgus konkurence ietekmē gala cenu katrā valstī atšķirīgi. Tāpēc arī līdzīga biržas cena dažādās valstīs var nozīmēt ļoti atšķirīgu cenu pie sūkņa.

Vai degvielas tirgotāji Latvijā savā starpā “saskaņo” cenas?

Degvielas tirgū cenas netiek saskaņotas - to nepieļauj ne likumdošana, ne konkurences noteikumi. Katrs tirgotājs individuāli seko tirgum, biržai, pieprasījumam un konkurentu publiski redzamajām cenām. Ironiski, bet caurspīdīgais tirgus pats par sevi rada situāciju, kur cenas ir līdzīgas, jo visi darbojas vienā realitātē. Tomēr lēmumi vienmēr tiek pieņemti neatkarīgi, balstoties datos un stratēģijā. Te ir jāņem vērā būtiska nianse – klients ir ļoti jūtīgs uz cenu izmaiņām un bieži vien nav lojāls vienam konkrētam tirgotājam. Prakse rāda, ka pat 4 centu starpības dēļ klienti ir gatavi braukt pāri teju pusei pilsētas, lai uzpildītos izdevīgāk. Līdz ar to neviens tirgotājs ilgtermiņā neriskēs ar būtiskām cenu atšķirībām no konkurentiem, lai arī kādas būtu tā patiesās ambīcijas. Tāpēc cenu līmenis un virzība vairumā gadījumu būs līdzīga.

Vai pastāv “labākais laiks”, kad uzpildīt degvielu, vai tas ir mīts?

Godīgā atbilde – ilgtermiņā tas ir drīzāk mīts. Degvielas cenas mainās atkarībā no globālajiem tirgiem, nevis pulksteņlaika vai nedēļas dienas. Protams, īstermiņā var gadīties “labāks brīdis”, taču paredzēt to konsekventi nav iespējams pat nozares profesionāļiem. Praktiskākais padoms autovadītājiem ir sekot cenām ilgākā periodā un uzpildīt tad, kad tas ir ērti un ekonomiski pamatoti, nevis meklēt ideālo minūti. Arī man pašai, zinot degvielas cenošanas aizkulises, bieži gadās iegādāties degvielu par augstu cenu, jo patiesībā jau neviens nevar paredzēt kāda cena degvielai būs rīt vai pēc nedēļas.

Kā vērtējat valdības ieviesto atbalsta mehānismu cenu samazināšanā?

Mazumtirgotājs vienmēr atbalstīs jebkādu iespēju samazināt cenu un, kā rāda prakse, pie pirmās iespējas to arī atspoguļos cenā. Tomēr, ikdienā kalkulējot un redzot reālos skaitļus, šis atbalsts ir visnotaļ nosacīts. Arī valdība atzina, ka šis ir fiskāli neitrāls risinājums – tas nozīmē, ka tas tiek kompensēts no palielinātajiem PVN ieņēmumiem. Tomēr, cenām turpinot pieaugt, kopējie nodokļu ieņēmumi joprojām ir aptuveni par 3 centiem litrā lielāki, kas budžetā veido apmēram 3 miljonus eiro papildu ieņēmumu.

Respektīvi, valdība ir atdevusi daļu savas virspeļņas. Vai ir vērts jautāt par plānotu virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājam?

Šobrīd to korektāk dēvēt par solidaritātes iemaksu, taču nosaukums nemaina idejas būtību. Mūsu redzējumā tā ir samērā tieša iejaukšanās tirgus ekonomikā, turklāt ar diskutējamu loģiku. Mums nav bažu par virspeļņu – tādas degvielas mazumtirdzniecībā nav, un to nesen esam skaidrojuši arī Konkurences padomei. Lielākas bažas rada aprēķina metodika, kas potenciāli var radīt zaudējumus, nevis degvielas cenu samazinājumu. Likuma projektā ir paredzēta iespēja neveikt šo iemaksu, ja uzņēmums spēj pierādīt savas faktiskās izmaksas, un mēs esam pārliecināti, ka to varam izdarīt. Tomēr pats process ir administratīvi sarežģīts un laikietilpīgs gan uzņēmumiem, gan valstij. Turklāt paredzētais finansējums nāk no obligāto rezervju nodevas, kuras sākotnējais mērķis ir stratēģisko rezervju uzturēšana. Nozarē raugoties, efektīvāks un vienkāršāks risinājums būtu uz laiku samazināt šo nodevu, tādējādi panākot tiešu un saprotamu ietekmi uz cenām.

Ko Tu visvairāk vēlētos, lai sabiedrība saprastu par degvielas cenu veidošanos?

Degvielas cenas nav subjektīvs vai emocijās balstīts lēmums. Tās ir sarežģītu, globālu un vietējo faktoru rezultāts, kur katrs cents ir izskaidrojams. Degvielas tirgotāja uzdevums nav “uzlikt cenu”, bet gan līdzsvarot izmaksas, tirgus realitāti un klientu uzticību. Un, ja šī uzticība tiek saglabāta, tad es uzskatu, ka savu darbu esam izdarījuši labi.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...