2021.gada 15.februāris

“Mums ir jāizdomā cits plāns. Viņiem ir tanks.” Viņiem noteikti ir, un es ar to braucu pa kaujas lauku Tanks-Alot tanku vadīšanas pieredzes un treniņu centrā. Tas ir Chieftain no asa sižeta filmas Fast & Furious 6, kas izprovocēja slaveno frāzi, izlaižoties no konteinera konvojā, ko mirkli iepriekš, metālam žņerkstot, apstādināja pāri lielceļam novilkta trose.

Dramatiskas lietas, un tagad tas ir šeit, dubļainā laukā netālu no Brāklijas Norhemptonšīrā manās rokās un ne tuvu tik dramatiski, rūpējoties par Maksu, Autocar fotogrāfu, kurš līdz ceļiem dubļos ir kaut kur manā aklajā zonā.

Pareizāk, manā “aklajā rajonā”. Sēžot zemu tanka degunā zem 120 mm stobra, es varu redzēt tikai to, kas atrodas tieši priekšā un mazliet uz sāniem. Jebkas ārpus šaurā redzeslauka ir mana komandiera atbildība, ja man tāds būtu. Bet man nav, tāpēc alumīnija trepes, ko izmantoju, lai iekļūtu tankā, zem Chieftain Mk10 70 tonnām ir pazudušas uz neatgriešanos.

Nē, es arī nedomāju, ka Chieftain ir tik smags. Standarta izpildījumā tie sver 56 tonnas, bet lomai filmā Fast & Furious filmu ražošanas speciālisti tam uzmetināja vēl 14 tonnas tērauda, kas, kā runā, izmaksājis 275 000 eiro.

Vai atceraties, kā mistera Bīna Mini samīcīja tanks? Tas, ko jūs neredzējāt, bija, kā filmēšanas grupa no kāpurķēdēm izlasīja auto atliekas kā ēdienu no zobu starpām. Ja viņi saplosīto metālu būtu atstājuši un ķēdes turpinātu griezties, tas norautu sānu ekrānus, bazuku plāksnes un dubļusargus, pirms ķertos klāt paša tanka gaitas mehānismam.

Kopš Fast & Furious tanks, ar ko esmu braucis, ir pieredzējis padaudz mašīnu samīcīšanas, un producenti nosprieda, ka būs lētāk uzstādīt aizsardzību tā vietā, lai ik pēc pāris mašīnu saplacināšanas to atkal lāpītu.

Patiesībā tanks aizvien turpina iznīcināt automobiļus, par ko man, maļoties cauri bieziem dubļiem, atgādina ap 40 saplacinātu mašīnu rinda lauka malā. Uz mirkli iedomājos, vai nebūšu paņēmis aplamu līkumu cauri stāvvietai.

Chieftain iedarbināšana ir vienkārša padarīšana. Jūs iedarbināt 2 litru dīzeļa ģeneratoru, kas nodrošina strāvu, un tad nospiežat trīs slēdžus, kas iedarbina galvenos degvielas sūkņus, nospiežat startera pogu, un 19 litru divtaktu dīzelis atdzīvojas ar pamatīgu rēcienu.

Tas ir interesants dzinējs, jo katrā cilindrā ir divi viens otram pretī novietoti virzuļi, kam katram ir sava kloķvārpsta, un atkarībā no pozīcijas tie ir atbildīgi par ieplūdes vai izplūdes kanālu. Dzinējs attīsta 750 ZS un, būdams multidegvielu motors, var darboties ar jebko, kas ir pa rokai – no degvielas uzpildes stacijas dārgā dīzeļa līdz degvīnam.

Apakšā pie jūsu kājām atrodas gāzes un bremžu pedālis, taču jūs velti pūlēsieties, meklējot sajūgu vai ātrumu pārslēgu. Patiesībā, ja esat motociklists, jums Chieftain patiks, jo ātrumus pārslēdz ar kājas sviru kā motociklam. Interesanti gan, ka jums jāieslēdz augstāks pārnesums, bet zemāku transmisija ieslēdz pati. Ja tas viss jūs ir stipri samulsinājis, ieslēgtais pārnesums ir redzams mazā rādītājā instrumentu panelī uzreiz zem lūkas. Tas ir divtik noderīgi, jo Chieftain ir nevis viens, bet divi atpakaļgaitas pārnesumi.

Tanka stūrēšanu panāk ar divām svirām abpus vadītājam. Pavelciet labo sviru, lai piebremzētu labo kāpurķēdi un dotos pa labi, un otrādi. Tiesa, kad jābrauc reversā, jums jāizmanto pretējā svira, ko pirmajā piegājienā ir diezgan grūti ielāgot. Sviras ir jāpievelk stingri un ar apdomu, pretējā gadījumā ir risks nodedzināt milzīgos bremžu diskus un klučus, kas bremzē kāpurķēdes.

Es sēžu parastā sēdeklī, bet, ja tas būtu standarta Chieftain, es tagad atrastos pusguļus stāvoklī, lūkai esot ciet un man skatoties periskopā, – stindzinoša perspektīva, ja šis dubļainais lauks Northemptonšīrā būtu īstu kaujas batāliju vieta.

Dzinējam darbojoties, es ieslēdzu pirmo ātrumu – un nekas nenotiek. Milzīgais tanka svars liedz tam uzsākt kustību. Tālab es nedaudz uzdodu gāzi, un Chieftain Mk10 70 tonnas sāk vienmērīgi slīdēt uz priekšu, it kā atrastos parādes laukumā.

Pieaugot apgriezieniem, pametu skatienu lejup uz pārslēgu un ieslēdzu otro. Indikatora adata paklausīgi pārlec uz nākamo ciparu. Es ieslēdzu trešo un pamēģinu dažas virziena maiņas, liekot lietā kāpurķēžu bremzes. Tanks reaģē tūlīt un precīzi.

Mani mēģinājumi to apgriezt ap savu asi – to esot “neitrālais grieziens” – izjūk, jo, lai kāpurķēdes grieztos pretējos virzienos, nepieciešama maksimālā jauda un teju perfekti apstākļi. Lai vai kā, Chieftain manevrē labāk nekā vairums automobiļu, un tas tam nepieciešams, ja gribas izvairīties no ienaidnieka uguns vai, kā pats pieredzēju, alumīnija trepēm.

Kaut vairumu dienu tanks pavada, rāpojot pastaigas ātrumā un samīcot auto, dzinējs sevi ir apliecinājis kā pilnīgi uzticamu. Tomēr Nika Mīda ausis ir pastāvīgi saspicētas un ķer visus neparastos trokšņus, kas no tā nāk. Viņš ir īpaši norūpējies par iespējamo kompresora blīvju defektu, kura rezultātā dzinējs ierītu 35 litrus paša eļļas un finālā apkalpes telpā iešautu 12 virzuļus.

Tā nudien nav patīkama perspektīva, un, diskrētumu uzskatot par cienījamu īpašību, es nolemju Chieftain novietot atpakaļ stāvvietā un tā vietā paspēlēties ar Mīda bezceļa Bentley GT.

Tas ir novietots starp tankiem, Abbot pašgājēja lielgabaliem, bruņutransportieriem, un līdzās ir pat varens Ural-4320 6x6 dīzelis, kam aizmugurē iebūvēta dzīvojamā sekcija un kas pašlaik izlikts pārdošanā. Vēl vienai mašīnai – Alvis Stormer, kas nopirkts Ziemeļīrijā, joprojām ir redzami elementi no Starstreak raķešu sistēmas.

Mīds tankus sāka kolekcionēt pirms 30 gadiem, kad nopirka pārīti, par katru samaksājot 4100 eiro. Tolaik viņš bija miesnieks, taču viņu ieintriģēja fakts, ka tikai par dažiem tūkstošiem varēja dabūt knapi lietotu tanku, kas jauns maksāja miljonus. Viņš saprata, ka cenas var iet tikai vienā virzienā, un, skaidra lieta, tā ir noticis, pie viņa ierodoties privātiem kolekcionāriem no visas pasaules.

“Man te ir vēl viens Chieftain, kas šodien ir 45 000 eiro vērts, bet nākamgad būs vairāk nekā 50 000 un vēl pēc gada pāri par 55 000,” teic Mīds.

Mīdam viņa 100 akru saimniecībā ir 180 tanku, galvenokārt britu. Četri no tiem ir Chieftain – pārdošanā par cenu no 20 500 līdz 57 000 eiro. Tanka pārdošana nav nekas sarežģīts, bet Mīdam jābūt uzmanīgam ar pircējiem. “Pārdodot uz nepareizo valsti, varu nonākt cietumā,” viņš saka.

Vērtību Mīda tankos saskata ne tikai kolekcionāri. Viņš nupat ir atgriezies no dažu piegādes britu armijai, kas tos izmanto ikgadējā kaujasspēju demonstrēšanā. Armijnieki lika lietā dažus viņa krievu tankus un Mitsubishi L200 pikapu, kas pārveidots par mobilu nemiernieku raķešu palaišanas mašīnu.

“Viņiem patīk mērķēt uz svešu tehniku, jo tā viņi var trenēties transportlīdzekļu atpazīšanā un kaujaslaukā atšķirt savējo no ienaidnieka,” viņš teic.

Ko armija izdarītu ar Mīda Bentley GT W12? Dakaras iedvesmoto bezceļnieku radīja TV raidījuma Supercar Megabuild komanda, kas to aprīkoja ar augstāku un stingrāku piekari, platām spārnu uzlikām, aizsargstieņiem, rezerves riteni uz aizmugurējā stikla un nokrāsoja netīrā zaļajā. Mašīnu pārdeva izsolē 2017. gadā, un tagad tā atrodas Tanks-Alot ar necienīgu reklāmu uz jumta.

Dīvainā kārtā, par spīti negantajam eksterjeram, iekšpusē tas ir tīrs GT līdz pat gaišai ādas apdarei. Tas iedarbojas un aprimst klusā tukšgaitā, bet ir vajadzīgs kārtīgs sitiens pa gāzes pedāli, lai to izdīdītu pa pagalmu. Tas ir zaudējis sākotnējo ciešumu, un instrumentu panelī deg brīdinājuma indikatori, taču ir redzams, ka tas ir ko vērts kā reklāmas rīks, ne jau kā Bentayga konkurents.

Maniem ar dubļiem aplipušajiem zābakiem ir laiks beigt spēlēt zaldātos. Ja kas, Mīdam pārdošanā ir T54 un Alvis Saladin ar deaktivētu 76 mm šaujamo. Dodoties prom, gaisu piekladzina kādi 34 rupjības runājoši papagaiļi, ko tikai nupat esmu pamanījis.

“Tie ir no izputējušām mājām,” skaidro Mīds, vienam no papagaiļiem man norādot, lai neaptumšoju lieveni. Būtu labāk uzmanījies, ka es neatgriežos ar Chieftain.

Apslēptie dārgumi

2017. gadā, restaurējot par 30 000 € nopirktu irākiešu tanku, ko Līča karā bija sagrābusi britu armija, Niks Mīds un Tanks-Alot galvenais mehāniķis Tods Čeimberleins atrada piecus zelta stieņus, kas bija paslēpti tanka degvielas tvertnē, katru 5 kg smagu.

“Mēs nevarējām saprast, kāpēc pēc degvielas noliešanas mēs joprojām nespējām bāku pacelt,” stāsta Mīds. “Izrādījās, tas bija zelta stieņu svara dēļ, kurus atklājām, kad pacēlām bāku stāvus un pamanījām tās apakšpusē izzāģētu caurumu.”

Zelta aplēstā vērtība bija 2,85 miljoni eiro, bet Mīds zināja, ka darāma tikai viena lieta: zelts jādeklarē policijā. Viņš joprojām gaida savu atlīdzību.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!