Ziņas

Vai automašīnu skārienekrāni ir laba lieta?

Jauno tehnoloģiju izaicinājumi
Skārienjūtīgās virsmas kā drauds satiksmes drošībai
Daži zīmoli atgriežas pie pogām

Nu jau gandrīz neiespējami atrast jaunu auto, kurā galveno vietu uz priekšējā paneļa neieņemtu liels skārienjutīgais infoizklaides ekrāns – visbiežāk uz fizisku pogu un slēdžu rēķina. Tesla, iespējams, joprojām ir lielākais idejas proponents, taču tendence atspoguļojas visā industrijā.

Skārienekrānu palielināšanās ir tieši saistīta ar to pieaugošo lietošanu visās jomās. Melānija Limmere, jaunā Audi A3 elektronikas boss, teic, ka lēmums likvidēt daļu analogo pogu tika pieņemts, jo “aizvien vairāk cilvēku izmanto viedtālruņu skārienfunkcijas”.

Lai arī daudzos paneļos ar skārienekrāniem fiziskās pogas ir saglabātas, aizvien palielinās to skaits, kuros pogu nav, un pieaugoša skāriensaskarņu izplatība daudziem ir likusi jautāt – bet cik šīs sistēmas ir drošas?

Pastāv bažas, ka lielie ekrāni var novērst uzmanību un ka bez taktilās sajūtas un apstiprinājuma par noteiktas funkcijas vadīšanu, ko dod fiziskās pogas, autovadītāji vairāk sliecas novērsties no ceļa.

Tomēr, kā uzskata Metjū Eiverijs, Lielbritānijas vadošās automobiļu drošības organizācijas Thatcham Research pētījumu vadītājs, pieaugošais skārienekrānu izmērs nāk par labu drošībai.

“Lielie ekrāni ne vienmēr ir problēma, jo tie ļauj izmantot lielākas ikonas un mazāk pārpildītas darbvirsmas,” skaidro Eiverijs. “Lielākas bažas rada mazie ekrāni ar grūti uztveramām ikonām.”

Eiverijs arī uzskata, ka ļoti liela nozīme ir ekrānu reakcijas laikam: “Ekrāniem būtu jāreaģē tikpat ātri kā viedtālruņos. Fundamentāli svarīga ir arī saskarnes skaidrība un kopīga atpazīstamība dažādos automobiļos, kas vadītājam ļautu ātrāk atpazīt ikonu, ko tas nolēmis nospiest.”

Kā risinājumu Eiverijs piesauc Apple CarPlay un Android Auto viedtālruņu ekrānu replicēšanas sistēmas, jo tās izskatās un darbojas vienādi jebkurā auto. Tās arī aizstāj vajadzību izmantot viedtālruni braukšanas laikā.

Lielbritānijas valdība pašlaik strādā, lai likvidētu likumu caurumus, kas dažiem braucējiem ļāvuši izvairīties no soda par viedtālruņa lietošanu citām vajadzībām nekā zvanīšanai. Taču daļu bažu par traucējošu ietekmi varētu attiecināt arī uz skārienekrāniem., Valsts ceļu būvniecības un uzturēšanas kompānijas Highways England boss Džims O’Salivans: “Mums tie nepatīk no drošības viedokļa.”

Bet automašīnu un viedtālruņu ekrāni, protams, nav tieši salīdzināmi. Apsverot turpmākus mobilā tālruņa lietošanas ierobežojumus braukšanas laikā, Transporta komiteja svītroja brīvroku zvanu aizliegšanu. Tas notika, neraugoties uz pētījumu, kas norādīja – riski galvenokārt ir saistīti nevis ar viedtālruņa izmantošanu, bet kognitīvo piepūli, kas nepieciešama, lai “komunicētu ar kādu, kurš neatrodas kopīgajā vidē”.

Tiem, kas nodarbojas ar skārienekrānu izstrādi, sistēmas nav tikai tādas kā viedtālruņu kopijas: tās tiek radītas, lai papildinātu viedtālruņus.

“Drošības var izpausties dažādos veidos,” teic Hariss Ramiss no Google, kurš strādā pie jaunās, uz Android balstītās operētājsistēmas, ko izmantos visos nākotnes Volvo un Polestar modeļos. “Pašlaik cilvēki vienalga izvelk savus telefonus un lieto braukšanas laikā, tāpēc, kad sākām domāt par braukšanu, mēs uz to raudzījāmies tādā perspektīvā, lai funkcijas, ko autobraucēji vēlas izmantot, būtu iebūvētas un lai viņu tālruņi paliktu tur, kur tiem jābūt.”

Ramiss šo pieeju sauc par “optimizētu uzmanības novēršanu”. Būtībā tas nozīmē atzīt, ka cilvēki vēlas lietot viedtālruņus vai tajos pieejamos mūzikas pakalpojumus un meklēt ceļus, kā to ar auto infoizklaides sistēmas starpniecību nodrošināt, cik droši vien iespējams. “Mēs veltījām daudz laika, strādājot pie tā, lai sistēma ir piemērota izmantošanai tieši braukšanas laikā un nenovērš uzmanību,” uzstāj Ramiss.

Lai to panāktu, jaunajā Volvo Android sistēmā – pirmais modelis, kurā tā parādās, ir XC40 Recharge P8 EV – lietots fiksēts izvietojums, pamata kontroles elementiem visās lietotnēs atrodoties vienā un tajā pašā vietā, tā nodrošinot ātru atpazīstamību. Tas attiecas pat uz ‘trešās puses’ lietotnēm, ko piedāvās Android ekosistēmā.

Cita svarīga funkcija, ko piedāvā jaunā Volvo sistēma, ir balss vadība, kuras pieaugoša izmantošana varētu atbrīvot no vajadzības lietot skārienekrānu vai jebkādus fiziskus rīkus. Balss vadība industrijā ir izmantot gadiem ilgi, Volkswagen Group, Mercedes-Benz un BMW piedāvājot pašiem savas versijas.

Edgerda Andešone, Volvo digitālo lietu boss, apgalvo: “Kad braucat pie stūres, balss vadība ir ļoti labs risinājums.” Eiverijs no Thatcham piekrīt: “Tā dod skaidrus ieguvumus, ļaujot vadītājam nenovērsties no ceļa.”

Bet viņš arī piebilst: “Funkcijas kā balss vadība bieži tiek izstrādātas vairākus gadus, pirms modelis nonāk pārdošanā, tāpēc atpaliek no [Apple] Siri vai [Amazon] Alexa attīstības tempa. Ja balss vadība nesaprot, ko saka autovadītājs, visi potenciālie drošības ieguvumi ir pazaudēti.”

Tikmēr Andešone bilst – pieeja Google Assistant balss vadībai ir “lieta, par ko esam lielā sajūsmā”.

Google sistēma tiek nepārtraukti attīstīta, balstoties uz reālu ikdienas pieredzi un atsauksmēm par tās lietošanu viedtālruņos un citās ierīces, lietotājiem runājot daudzās valodās un ar dažādiem akcentiem.

Andešone apgalvo, ka “sistēma ir krietni virs jebkā, ko jūs pašlaik varētu sastapt aktuālajos modeļos, un tā ļauj jums runāt daudz dabiskāk, kas mūsu redzējumā ir vēl viens drošības elements”.

Cerams, ka šādi uzlabojumi piesaistīs cilvēkus, kuri vēl nav pārliecināti par balss vadību. Bet runa ir arī par izvēles brīvību: sniedzot vadītājiem dažādus kontroles veidus, viņi varētu izvēlēties sev komfortablāko un, visticamāk, arī drošāko.

Ieskatoties jebkurā konceptautomobilī, top skaidrs, ka skārienekrāni vadības jomā pieaugoši dominēs, vai tas jums patīk vai ne. Tendence atspoguļo pieprasījumu. Galvenais ir nodrošināt, lai tehnoloģiju attīstība tos padara drošākus.

KĀDĒĻ HONDA ATGRIEŽAS PIE POGĀM

Ne katrs autoražotājs atsakās no paneļiem ar fiziskajām pogām – reaģējot uz klientu atsauksmēm, Honda jaunajā Jazz atgriezusies pie dažiem analogajiem vadības rīkiem.

Japāņu kompānija nolēmusi no jauna ieviest apsildes un gaisa kondicionēšanas kontroli ar ripām, nevis skārienekrānu, kā tas bija iepriekšējās paaudzes mašīnā. Takeki Tanaka, modeļa projekta vadītājs: “Mēs vēlējāmies samazināt vadītāja uzmanības traucējumus, īpaši tos, ko radīja apsildes un kondicionēšanas iestatīšana.”

“Mēs pārgājām no skārienekrāna uz fiziskajiem rīkiem, jo saņēmām klientu atsauksmes, ka to ir grūti lietot intuitīvi,” viņš turpina. “Lai izmainītu iestatījumus, jums vajadzēja skatīties ekrānā. Mēs to izmainījām, lai klimatu var regulēt, neskatoties uz rīkiem, tā dodot lielāku pārliecību braukšanas laikā.”

 


Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!

Saistītie raksti

Auto tests

Lexus RX

What Car? Vērtē Novērtēts ar 4 no 5

RX demonstrē ļoti labu sniegumu, pateicoties tā izsmalcinātībai, greznajam salonam un iespaidīgajai hibrīda veiktspējai. Protams, arī uzticamība ir būtiska priekšrocība. Parastā hibrīddzinēja versija lieliski noderēs tiem, kam nav pieejama uzlādes iespēja mājās vai darbā. Lai gan sniedzamība elektriskajā režīmā plug-in hibrīda versijai nav tik iespaidīga kā dažiem konkurentiem, Lexus pieejams par saprātīgāku cenu.