2023.gada 31.oktobris

Elektromobilitāte – tā vairs nav tikai nākotnes vīzija, bet šodienas realitāte. Arī Latvijā elektroauto skaits pārliecinoši aug ne tikai privātajā, bet arī biznesa sektorā, 2022. gadā sasniedzot 158 % pieaugumu. Turklāt ģeopolitiskā situācija un enerģētikas nozares realitāte papildus sekmē strauju pāreju uz tīru enerģiju, tādējādi palielinot Eiropas enerģētisko neatkarību.

Paplašinoties elektroauto piedāvājumam, arvien vairāk uzņēmumu savus autoparkus jau ir papildinājuši ar vienu vai pat vairākiem elektroauto, kā arī apsver to iegādi tuvākajā laikā. Pie birojiem mērķtiecīgi veidojas arī uzlādes punkti, kas pieejami gan klientiem, gan darbiniekiem, paverot jaunas biznesa iespējas un sniedzot ieguldījumu ilgtspējas attīstībai.

Tomēr uzņēmumam nepietiek tikai ar piemērota elektroauto iegādi, būtiski arī veikt izpētes un plānošanas soļus saistībā ar autoparka elektrifikāciju, piemēram, noskaidrojot, kādi ir darbinieku pārvietošanās paradumi, kā tiks nodrošināta uzlādes infrastruktūra, kādus risinājumus vislabāk izvēlēties, kādas atskaites ir nepieciešamas un kā apmācīt darbiniekus, lai elektroauto pēc tā iegādes aktīvāk izmantotu.

Atbildes uz šiem un citiem aktuāliem jautājumiem skaidro Elektrum elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills, kurš jau vairāk nekā sešus gadus ikdienā brauc ar elektroauto un regulāri izglīto uzņēmumus par elektroauto lietošanu, un AS Latvenergo Transporta nodrošinājuma direktors Andris Valdemārs, kura pārziņā jau šobrīd ir autoparks ar vairāk nekā 90 elektroauto, kas gada laikā nobrauc vairāk par 1,5 miljoniem kilometru.

Kas jāņem vērā, plānojot elektroauto iegādi?

Lai uzņēmumā varētu pāriet uz elektroauto, nepieciešams spert vairākus soļus. Turklāt pāreja ir jāplāno ilgtermiņā, jo jārēķinās, ka atsevišķos gadījumos jaunu elektroauto piegādes termiņš var sasniegt pat līdz vienam gadam. Vispirms jāsāk ar situācijas novērtējumu, lai saprastu, kādas ir elektroauto attīstības prognozes, kāda ir uzņēmuma autoparka noslodze un lietojums, kā arī uzlādes infrastruktūras pieejamība.

Nākamais solis – veikt aprēķinus un noteikt plānoto nobraukumu, izpētīt auto tirgus cenas un salīdzināt dažādu automašīnu modeļu pilna dzīves cikla izmaksas. Tirgus analītiķu, piemēram, theicct.org theicct.org, prognozes liecina, ka iegādes cenu paritāte vieglajiem pasažieru elektroauto varētu iestāties 2024. gadā, savukārt apvidus (SUV) klasē – sākot no 2025. gada. Jo tālāks termiņš, jo elektroauto nobraukums tiek prognozēts līdzvērtīgāks ar auto, kam ir iekšdedzes dzinējs. Tas papildus veicinās uzņēmējus izvēlēties pakāpenisku autoparka nomaiņas plānu.

Katrai automašīnai ir jāvērtē ekspluatācijas režīms – cik un kur tā brauc, kāds ir vienas dienas maksimālais nobraukums, kur to novietot naktī, kādas ir uzlādes iespējas konkrētajās vietās un maršrutos, vai uzlādei nepieciešamo laiku var apvienot, piemēram, ar pusdienlaiku u. c. Auto izvēlē var palīdzēt arī Elektrum izveidotais elektroauto testu katalogs elektrum.lv/elektroautotesti, kurā iespējams analizēt elektroauto reālo patēriņu kWh/km, uzlādes ātrumu un citus datus par lielāko daļu Latvijā pieejamo elektroauto. Visi dati iegūti reālos testos Latvijā, un to rezultāti ir atšķirīgi no ražotāju norādītajiem.

Nākamajā solī ir savlaicīgi jāsāk plānot, kā tiks nodrošināta uzlādes infrastruktūra, tostarp arī jāvērtē, kāds ir esošais uzņēmuma elektroenerģijas tarifs katrā uzņēmuma objektā (ja tādi ir vairāki) un vai tas būs izdevīgs arī uzlādes veikšanas brīdī. Tad, šos abus punktus saliekot kopā, var virzīties uz elektroauto iepirkumu.

Iepērkot elektroauto, ieteikums izdevīgāko vērtējumu noteikt pēc vairākiem vērtēšanas kritērijiem, piemēram, salīdzinot iegādes cenu, prognozētās dzīves cikla izmaksas, darbu izpildei būtiskus tehniskos parametrus, ar vienu uzlādi nobraucamo attālumu, automašīnā iebūvētās maiņstrāvas uzlādes iekārtas jaudu un maksimālo atbalstāmo līdzstrāvas uzlādes jaudu, cenā ietvertās komforta iekārtas, piemēram, siltumsūkni, braukšanas palīdzības un drošības opcijas, neatkarīgu organizāciju auto drošības testu rezultātus, garantijas servisu dislokāciju, rūpnīcas garantijas nosacījumus un, protams, arī piegādes termiņu.

Kad transportlīdzekļi jau ir piegādāti, nepieciešams vērot, ko dara auto lietotāji, – visticamāk, būs nepieciešama lietotāju paradumu maiņa un papildu laiks darbinieku apmācībām. Elektroauto un automašīnu ar iekšdedzes dzinēju lietošana atšķiras.

Jāņem vērā, ka ir jāveic arī elektroauto patērēto kilovatstundu uzskaite un jāsagatavo nepieciešamās grāmatvedības atskaites. Šobrīd normatīvajos dokumentos nav paredzēta vienkāršota norēķinu kārtība ar darbinieku, ja uzņēmuma transportlīdzekli uzlādē mājās. Par katru šādu situāciju ieteicams konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā.

Elektroauto un attiecināmo nodokļu specifika  

Transportlīdzekļiem, kuriem transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektroenerģija, proti, elektroauto, nodokļu un grāmatvedības uzskaiti reglamentējošās normatīvo aktu prasības piemēro līdzīgi kā jebkuram citam transportlīdzeklim, taču ir atšķirības.

Ekspluatācijas nodoklis (EN) – elektroauto netiek piemērots.

Autoceļu lietošanas nodeva (ALN) – nav atšķirību no fosilā transporta. Ja elektroauto ir kravas (N1 kategorija) un atbilst Autoceļu lietošanas nodevas likuma [1] nosacījumiem (tostarp, ja tā pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem), ir jāmaksā ALN un atvieglojumi elektroauto nav paredzēti.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – nav atšķirību no fosilā transporta. Vienā gadījumā – ja uzņēmums tam piederošu elektroauto (vieglais vai kravas, kas pēc konstrukcijas un aprīkojuma atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma [2] kritērijiem) izmanto arī personīgiem braucieniem un par to maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) – tiek piemērots PVN attiecināmās priekšnodokļa summas ierobežojums 50 %. Otrā gadījumā – ja elektroauto iegādes vērtība pārsniedz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni – tiek piemērots PVN attiecināmās priekšnodokļa summas ierobežojums 100 %.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN) – ir ekonomija. Ja vieglais vai kravas elektroauto pēc konstrukcijas un aprīkojuma atbilst Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma [3] kritērijiem un uzņēmums tam piederošu elektroauto izmanto arī personīgiem braucieniem, ir jāmaksā UVTN 15 EUR mēnesī, kas gada periodā ir krietni mazāka summa nekā fosilajam transportam. Atbrīvojums no UVTN ir piemērojams tāpat kā PVN gadījumā, uzstādot GPS iekārtu un deklarējot CSDD reģistrā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) – nav atšķirību no fosilā transporta, taču ir vairākas neprecizitātes ar elektroenerģijas patēriņa normām. Tāpat ir jāuzskaita veiktie braucieni, kā arī iegādātā un braucieniem izlietotā elektroenerģija, dati jāiekļauj perioda ekspluatācijas atskaitēs (ceļazīmēs). Ņemot vērā, ka katrā uzņēmumā obligāti ir jābūt atbildīgās personas apstiprinātam dokumentam ar katram vieglajam (M1 kategorija) un kravas (N1 kategorija) auto noteiktām elektroenerģijas patēriņa normām, izdevumi par degvielas (tostarp elektroenerģijas) iegādi ir attiecināmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību ar nosacījumu, ja tie nepārsniedz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā [4] noteikto ierobežojumu – ceļazīmē aprēķinātais patēriņš nedrīkst pārsniegt “izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem”.

Uzņēmuma grāmatvedim un autoparka uzturētājam neskaidrības rodas apstāklī, ka iepriekšējos gados ražotiem elektriskajiem transportlīdzekļiem rūpnīcas tipa apstiprinājuma sertifikātā (EC Certificate of Conformity – auto nozarē saukts arī par COC sertifikātu jeb auto pasi) rūpnīca norādīja tikai vienu patēriņu – Electric energy consumption, ko varētu pieņemt par kombinēto režīmu (šis skaitlis arī tika fiksēts CSDD reģistrā). Šādiem elektroauto UIN noteiktais patēriņa ierobežojums (ne vairāk kā +20 %) jāattiecina uz vienīgo “pierādāmo” patēriņa normu, kas neatbilst vienlīdzīgas pieejas principam, salīdzinot ar fosilo transportu, kuram COC sertifikātā ir uzrādīts gan pilsētas, gan ārpilsētas, gan kombinētā režīma patēriņš, turklāt fosilajam transportam (izņemot hibrīdus) zemākais patēriņš ir ārpilsētas režīmā, augstākais – pilsētas režīmā un kombinētā režīma patēriņš attiecīgi ir pa vidu. Šajā gadījumā UIN likums rada neizdevīgākus nosacījumus uzņēmējiem, kas domā par izmešu samazināšanu un iegādājas sākotnēji dārgāku elektroauto, salīdzinot ar analogas klases fosilo. UIN ierobežojumā šobrīd nav ņemta vērā šī elektroauto patēriņa datu specifika.

Jaunākajiem fosilajiem un elektriskajiem modeļiem COC sertifikātā tiek uzrādīti pieci patēriņi pie dažādiem braukšanas ātruma režīmiem: zems (Low) – līdz 56,5 km/h; vidējs (Medium) – līdz 76,6 km/h; augsts (High) – līdz 97,4 km/h; īpaši augsts (Extra-high) – līdz 131,3 km/h; kombinēts (Combined), bet neviens no tiem tieši neatbilst aktuālajā UIN likuma redakcijā noteiktajam pilsētas ciklam, attiecībā pret kuru būtu jārēķina uz saimniecisko darbību attiecināmais maksimālais degvielas un elektroenerģijas patēriņš.

Turklāt, ja turpinām analizēt jaunāku modeļu COC sertifikāta datus, var secināt, ka elektroauto elektroenerģijas patēriņš zema ātruma (Low) režīmā (kas pēc būtības atbilst pilsētas ciklam) ir zemākais starp pieciem COC sertifikātā uzrādītajiem patēriņiem (piemēram, 2023. gada Opel Mokka-e zema ātruma (Low) režīmā pie maksimālā ātruma līdz 56,5 km/h rūpnīcas norādītais patēriņš ir 109 Wh uz 1 km), turpretī augstākie elektroenerģijas patēriņi ir abos šosejas – augsts (High) un īpaši augsts (Extra-high) – režīmos (piemēram, 2023. gada Opel Mokka-e High režīmā pie ātruma līdz 97,4 km/h patēriņš ir 142 Wh uz 1 km, savukārt Extra-high režīmā pie ātruma līdz 131,3 km/h patēriņš ir 218 Wh uz 1 km). Arī šajā gadījumā UIN rodas nevienlīdzīga attieksme pret elektroauto īpašniekiem un rada neskaidrību, vai netiks pārkāpts UIN nosacījums, attiecinot uz izdevumiem augstāko no patēriņiem Extra-high, un kuru rūpnīcas režīma patēriņu uzskatīt par nosacīto pilsētas ciklu – Low ar zemāko patēriņu pilsētā vai Extra-high ar augstāko patēriņu uz ātrgaitas šosejas?

Papildus visu (gan jaunāku, gan vecāku) elektroauto COC sertifikāta datos tiek norādīts arī ar vienu uzlādi nobraucamais attālums Electric range city (pilsētas) un Electric range (nosacīti kombinētais) braukšanas režīmā, kam atšķirībā no fosilā transporta lielākais nobraukums ar vienu uzlādi (attiecīgi zemākais elektroenerģijas patēriņš) ir tieši Electric range city (pilsētas) braukšanas režīmā, kas rada papildu pretrunas, lasot UIN likumu attiecībā uz +20 % ierobežojumu pilsētas cikla degvielas patēriņa normai.

Kā daļējs palīgs uzņēmējiem var noderēt Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publicētā atbilde sadaļā Biežāk uzdotie jautājumi – katalogs > Uzņēmumu ienākuma nodoklis > UIN automašīnām ar ietvertu atsauci uz Elektrum izveidoto elektroauto testu katalogu: “Lai nodrošinātu, ka arī elektromobiļu elektrības patēriņam uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai tiktu ievērotas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. panta piektās daļas 5. punkta prasības, elektromobiļiem jāņem vērā augstākais no ražotāja noteiktajiem elektrības patēriņa rādītājiem vai kāds no publiski pieejamajiem vidējā patēriņa rādītājiem, vai, piemēram, kāds no publiski veikta testa rādītājiem.”

Iesakām uzņēmējiem, saskaroties ar iepriekšminētajām neskaidrībām attiecībā uz elektroauto nodokļu aprēķinu, konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā.

Kas jāzina par elektroauto uzlādes ātrumu?

Elektroauto uzlādes stacijas iedala dažādās grupās un galvenokārt pēc uzlādei izmantotā strāvas veida – maiņstrāvas vai līdzstrāvas. Uzlādes ilgums ir atkarīgs gan no izvēlētās stacijas veida un tajā pieejamās jaudas, gan arī no auto akumulatora ietilpības un citiem faktoriem, piemēram, elektroauto iebūvētās uzlādes iekārtas jaudas, akumulatora dzesēšanas sistēmas veida, izvēlētā braukšanas režīma un āra gaisa temperatūras.

Elektroauto uzlādi nodrošina līdzstrāva, tādēļ katrā elektroauto ir iebūvēta uzlādes iekārta, kas nodrošina strāvas pārveidi, ja uzlādi veic no maiņstrāvas. Tādēļ elektroauto uzlādes maksimālo ātrumu ietekmēs ne tikai elektroenerģijas pieslēguma jauda, bet arī uzlādes iekārtas jauda. Elektroauto bāzes komplektācijā visbiežāk ir iebūvēts 6‒7 kW jaudas lādētājs (papildu komplektācijā to iespējams palielināt), līdz ar to, pieslēdzot elektroauto 11 kW vai 22 kW maiņstrāvas uzlādei, uzlādes ātrums būs līdzvērtīgs 6‒7 kW iekārtai. Tas ir jāņem vērā, izvēloties atbilstošu maiņstrāvas uzlādes iekārtu iegādātajam elektroauto.

Atšķirīga situācija ir ātrās uzlādes stacijās, kur elektroauto uzlādē ar līdzstrāvu. Tas nozīmē, ka elektroauto iebūvēto uzlādes iekārtu vairs neizmanto, bet tās vietā strāvas pārveidotājs darbojas jau uzlādes stacijā. Tādēļ uzlādes ātrums ir vairākas reizes lielāks – to neierobežo iebūvētās uzlādes iekārtas jauda. Tomēr, izvēloties uzstādīt līdzstrāvas jeb ātrās uzlādes stacijas, jāņem vērā, ka tas ir visdārgākais no tirgū pieejamajiem risinājumiem, tādēļ ieteikums rūpīgi izvērtēt gan cilvēku pārvietošanās paradumus, gan arī investīciju atdevi. Pirms pieņemt lēmumu – ieteikums izpētīt un izmēģināt jau tuvumā esošās publiski pieejamās ātrās uzlādes iekārtas.

Kā rīkoties, ja uzņēmums savā teritorijā vēlas ierīkot uzlādes punktu?

Svarīgākais – noteikti ir jāaicina talkā zinoši speciālisti projektēšanas, uzlādes iekārtu un elektroauto jomā, jo ir vairāki būtiski nosacījumi, lai veiksmīgi uzstādītu uzlādes iekārtas. Pirmkārt, uzlādes iekārtai ir jāatbilst tādiem elektroauto, kuriem tā ir paredzēta. Otrkārt, jāņem vērā stāvvietu izvietojums, komunikāciju esamība, kā arī esošā elektroapgādes infrastruktūra un brīvo jaudu pieejamība. Visbeidzot, jāplāno uzlādes vietas uzturēšana, pārvaldes sistēmas nodrošinājums atskaitēm, kā arī jāparedz iespēja nākotnē paplašināt uzlādes vietu.

Elektroauto uzlādei var izmantot kontaktligzdu, taču šis ir lēnākais un arī nepraktiskākais uzlādes veids, jo vienā stundā var nodrošināt uzlādi aptuveni 8 līdz 20 kilometru distancei. Vislabākais un ilgtspējīgākais risinājums ir pie sienas stiprināma uzlādes iekārta (Wallbox) vai brīvi stāvoša iekārta, kas sniedz iespēju auto uzlādēt ar maksimālo ražotāja paredzēto jaudu, turklāt autorizēt lietotāju, kurš veic uzlādi, un uzskaitīt uzlādētās enerģijas apjomu katram lietotājam. Šīm iekārtām ir papildus iebūvēti elektriskās aizsardzības aparāti, kā arī iespēja vairākas iekārtas saslēgt vienā sakaru tīklā. Jāatzīmē, ka šādas iekārtas uzstādīšanu veic zinošs elektriķis.

Veidojot uzlādes vietu, jāizvērtē iespēja izmantot esošo pieslēgumu. Ja nav iespējams esošo pieslēgumu izmantot pilnībā, labs risinājums ir jaudas balansēšana, attiecīgi labojot iepriekš aprēķināto prognozēto uzlādes kilometrāžu un patēriņa profilu. Ja joprojām nav iespējams sasniegt nepieciešamos parametrus, jāpiesaka papildu jauda Sadales tīklā.

Nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu – kādu uzlādes iekārtu vislabāk izvēlēties? Katrs gadījums ir individuāls. Ir jāsaprot, ar kādu mērķi ierīko uzlādi, cik un kādi elektroauto jau ir lietošanā un kādi ir nākotnes iegādes plāni, kādi ir elektroauto uzlādes tehniskie parametri un pieejamās jaudas, kādas ir uzstādīšanas vietas īpatnības, kāda ir vēlamā norēķinu kārtība ar klientiem. Vispirms jāgūst atbildes uz šiem jautājumiem, un tikai pēc tam kopā ar speciālistiem ir jāvienojas par uzlādes iekārtu jaudu, projektēšanu un ierīkošanas izmaksām.

Elektrum Drive piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu – līdz pat uzlādes stacijas ierīkošanai uzņēmuma teritorijā, un aicinām pieteikties bezmaksas konsultācijai, aizpildot pieteikumu elektrum.lv. Turklāt Elektrum Drive atbalsta dažādus sadarbības modeļus un risinājumus atbilstoši partnera vēlamajām investīcijām projektā, sniedzot gan daļēju, gan arī pilnīgu finansiālo atbalstu uzlādes stacijas būvniecībā un aprīkošanā.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!