Mūsu pētniecībai elektromobilitātes jomā ir vairāk nekā 15 gadu vēsture. 2011. gadā mēs Latvijā reģistrējām pirmo elektroauto – Fiat Fiorino Elettrico. Tam bija nepilnu 18 kWh akumulators, un ar vienu uzlādi Fiat varēja nobraukt līdz 100 km. Uzlāde bija iespējama tikai maiņstrāvas režīmā – no standarta rozetes – un prasīja aptuveni 8 stundas. Jau tolaik sapratām, ka elektroauto ir nākotne, tāpēc sākām padziļināti pētīt gan elektromobiļus, gan uzlādes risinājumus, krājot zināšanas un pieredzi par to, kā jāveido uzlādes tīkls, lai tas nodrošinātu visas klientu vajadzības. 

Šajā laikā aktīvi iesaistījāmies arī sabiedrības izglītošanā – organizējām seminārus un pasākumus, kuros ikvienam bija iespēja iepazīt, sajust un izmēģināt elektroauto. Ap 2018. gadu parādījās pirmie mūsdienīgie elektroauto, kas piedāvāja ne tikai lielāku nobraukumu, bet arī ātrāku uzlādi. Reģionā sāka parādīties pirmās ātrās uzlādes stacijas, un arī mēs 2019. gadā atvērām pirmās komerciālās uzlādes stacijas Latvijā un ieviesām ar elektromobilitāti saistītus patēriņa produktus. 

Paralēli nolēmām pārbaudīt šos pirmos jaunās paaudzes elektroauto. Sadarbojoties ar auto izplatītājiem, sākām intensīvi testēt dažādus tobrīd Latvijas tirgū pieejamos modeļus: Kia Soul, Nissan e-NV200, atjaunoto Nissan Leaf, Volkswagen e-Golf un citus. Mūsu mērķis bija noskaidrot, cik efektīvi ir šie auto: kāds ir reālais nobraukums, cik ilga ir uzlāde un vai pāreja uz elektroauto patiešām atmaksājas, kā arī kā tā maina lietošanas paradumus. Gandrīz gadu ilgais testu periods deva būtiskus secinājumus un kļuva par pamatu Elektrum elektroauto testu katalogam, kurā šobrīd izvērtēti jau vairāk nekā 80 modeļi. 

Daļa elektroauto tiek testēti gan vasarā, gan ziemā, lai objektīvi novērtētu to veiktspēju. Testu apjomu galvenokārt nosaka elektroauto pieejamība, dīleru atsaucība un konkrētie laikapstākļi. Jāpiebilst, ka pēdējos piecos gados elektroauto modeļu skaits ir būtiski pieaudzis, tāpēc visus jaunos modeļus notestēt vienā vasarā vai ziemā ir gandrīz neiespējami. Līdz ar to mūsu katalogu papildinām atbilstīgi iespējām.

Gan statistika, gan mūsu elektroauto testi pierāda, ka sniedzamība ziemā samazinās par aptuveni 30 procentiem. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka enerģija tiek patērēta ne tikai salona apsildei, bet arī gaitas akumulatora uzsildīšanai. Jaunākiem modeļiem ir akumulatora priekšsildīšana, kas ļauj to sagatavot ātrajai uzlādei. Tas ir būtiski, lai auto spētu pieņemt maksimālo uzlādes jaudu. Budžeta klases auto šī funkcija tikpat kā nav pieejama. Mūsu testi rāda, ka pat pēc 300 km aukstā laikā akumulators bieži vien nav sasniedzis optimālo temperatūru – tas vispirms jāsilda, un tikai pēc tam pakāpeniski pieaug uzlādes jauda. 

Tieši akumulatora temperatūra lielākoties nosaka, cik ilgu laiku pavadīsim uzlādes stacijā, turklāt tas attiecas ne tikai uz ziemu, bet arī vasaru, kad iespējama akumulatora pārkaršana. Vēl viena ar aukstu laiku saistīta nianse – nav ieteicams uzlādi atstāt uz nākamo rītu. Jūs varat ierasties mājās ar siltu akumulatoru, kas rāda 18% atlikumu, taču, akumulatoram pa nakti atdziestot, rīta atlikums var izrādīties viens procents. Ļoti aukstu akumulatoru pieslēdzot ātrajai uzlādes stacijai, uzlāde būs ievērojami lēnāka. 

Pagājušajā ziemā 150 kW ātrās uzlādes stacijā testējām Renault 4 E-Tech – auksta akumulatora uzlāde ilga gandrīz divas stundas, savukārt pēc testa – ar uzsilušu akumulatoru – tas pats process aizņēma aptuveni stundu. Nav vērts riskēt arī ar pilnīgu akumulatora izlādēšanu: tas ir kaitīgi akumulatoram un var arī izraisīt situāciju, kad pārāk zema sprieguma dēļ automobilis nespēj pieņemt līdzstrāvu. Šajā gadījumā vienīgais risinājums var būt maiņstrāvas uzlāde. 

Mūsu testi rāda, ka elektroauto kļūst arvien precīzāki. Agrīnajiem modeļiem prognoze un faktiskā sniedzamība būtiski atšķīrās, bet tagad daudzos gadījumos starpība ir minimāla. Līdzīga tendence novērojama arī saistībā ar patēriņu. Var teikt, ka vienas klases modeļi demonstrē arvien līdzīgāku sniegumu, veidojot sava veida standartu. Vērts atzīmēt, ka ļoti labi efektivitātes un nobraukuma rādītāji ir Kia, Hyundai, Volkswagen un Mercedes-Benz. Efektivitāte pastāvīgi aug. Piemēram, Volkswagen 2024. gada atjaunotie modeļi ir ievērojami efektīvāki nekā to pirmās versijas 2020. gadā. Līdzīgi progresējuši arī Audi, Toyota, Subaru, Citroën, Lexus un citi. 

Dizainu, komfortu, gaitas īpašības un praktiskumu. Šie kritēriji paliek autožurnālistu un blogeru ziņā. Mēs koncentrējamies tikai uz elektroauto enerģijas un energoefektivitātes rādītājiem – vidējo patēriņu, nobraukumu un uzlādes ātrumu. 

Šajā ziemā testējām Xpeng G6 un G9. Šie bija pirmie elektromodeļi, kas ļāva pārbaudīt arī pašas uzlādes stacijas veiktspēju. Neraugoties uz salu līdz –15 °C, pieslēdzot abus auto pie mūsu 300 kW jaudas Elektrum Drive uzlādes stacijas, dažās minūtēs tika sasniegta maksimālā uzlādes jauda. Pilna akumulatoru uzlāde aizņēma aptuveni 20 minūtes. Iespaidīgi! Turklāt abi modeļi spēj pieņemt lielāku jaudu par to, ko nodrošina stacija, tāpēc vasarā plānojam testus pie vēl jaudīgākas Elektrum Drive uzlādes infrastruktūras. 

Elektrum Drive nav tikai uzlādes operators – mēs veidojam uzlādes staciju tīklu pēc pieprasījuma principa, nodrošinot gan ātrās, gan lēnās uzlādes iespējas tur, kur tās klientiem nepieciešamas. Vienlaikus piedāvājam vienkāršu lietošanas pieredzi ar mobilo lietotni, ērtu norēķinu sistēmu un servisu visā Baltijā. Mums ir būtiski izglītot esošos un topošos elektroauto lietotājus. 

Vairāk nekā 15 gadus esam veidojuši informatīvus materiālus un pasākumus, lai palīdzētu izprast elektromobilitāti. Sadarbībā ar Swedbank esam izstrādājuši auto izmaksu kalkulatoru, kur iespējams salīdzināt elektroauto un iekšdedzes auto ekspluatācijas izmaksas, ievadot reālus lietošanas parametrus. To visu papildina arī mūsu elektroauto testu katalogs, kas kalpo kā atskaites punkts gan jaunu, gan lietotu elektroauto izvērtēšanai. 

Ievērojami pieaudzis modeļu skaits visos segmentos, līdztekus krītoties cenām un saglabājoties ekspluatācijas priekšrocībām salīdzinājumā ar iekšdedzes auto. Akumulatori ir kļuvuši ietilpīgāki, nodrošinot lielāku nobraukumu, un būtiski attīstījusies uzlādes infrastruktūra, piedāvājot plašas ātrās uzlādes iespējas. Nozīmīgs papildu stimuls ir elektroauto iegādes atbalsta programmas. 

Pirms desmit gadiem daži uzskatīja, ka elektroauto ir jocīgi un ar tiem nekur nevar aizbraukt, uzlāde sarežģīta un ilga. Tagad tie kļuvuši par ikdienišķu, ērtu un saprotamu izvēli. Jā, aizvien izskan uzskats, ka elektroauto būtu jāspēj nobraukt 1000 km, taču šāda prasība neatbilst reālajām ikdienas vajadzībām un drīzāk ir iekšdedzes dzinēju ēras mantojums. Arī bažas par uzlādi iet mazumā – gan testējot jaunos elektroauto, gan vērojot sabiedrības paradumus, redzam, ka pēdējos piecos gados elektroauto jomā, pašiem nemanot, esam nogājuši ievērojamu attīstības ceļu.

Lai iegūtu precīzu priekšstatu par elektroauto efektivitāti, testi tiek veikti trīs maršrutos: pilsētas, šosejas un kombinētajā. Katra elektromodeļa uzlādes spējas tiek analizētas, veicot pilnu uzlādes ciklu Elektrum Drive lieljaudas stacijā. Šāda pieeja nodrošina vērtīgu resursu – uzlādes jaudas grafiku un detalizētus datus par uzlādes procesu. Divkāršu ieguvumu sniedz iespēja pārbaudīt uzlādes tīkla darbību – dažkārt var būt nepieciešami uzlabojumi, ko vēlāk, pateicoties pilnveidotai lietošanas pieredzei, novērtē klienti. Pilsētas maršruts ir aptuveni 90 km garš, un vidējais ātrums ir 30–35 km/h. 

Tas ietver braucienu pa Rīgu dažādos maršrutos un satiksmes apstākļos. Šosejas maršruts ir aptuveni 80 km garš, un vidējais ātrums ir 90–95 km/h. Tas tiek veikts pa Jūrmalas šoseju līdz Vītoliņiem Jelgavas novadā un atpakaļ pa Liepājas šoseju, nodrošinot stabilus un paredzamus šosejas braukšanas apstākļus. 

Kombinētais maršruts ir aptuveni 150 km garš un tiek veikts ar vidējo ātrumu 50–60 km/h. Tas ietver maršrutu Jūrmala–Rīgas centrs–Jūrmala–mazie Jūrmalas ciemi–Engure–Elektrum Enerģijas centrs Jūrmalā. Šajā posmā bieži mainās atļautais braukšanas ātrums, kas ļauj iegūt objektīvu ieskatu elektroauto veiktspējā dažādos režīmos. Testa apstākļi ir tik līdzīgi, cik vien to atļauj klimatiskie apstākļi. Vasarā braucieni parasti notiek pie 19–25 °C, savukārt ziemā pie 5 līdz –5 °C, kas atbilst vidējiem ziemas apstākļiem. 

Dažkārt tiek pieļautas atkāpes, piemēram, pagājusī ziema bija krietni aukstāka, un testi tika veikti arī pie –12 °C. Arī vasarā mēdz būt ilgāks periods, kad temperatūra pārsniedz 25 grādus. Visos testos gan vasarā, gan ziemā salonā tiek uzturēta 21 °C temperatūra. Dati tiek iegūti no elektroauto borta datora un uzlādes stacijām. Lai iegūtu objektīvu priekšstatu par konkrētā auto spējām, Elektrum Drive iesaka savu testu rezultātus salīdzināt ar ražotāja sniegtajiem datiem, žurnālistu vērtējumiem un citiem neatkarīgiem avotiem. Veicot salīdzināšanu, vēlams vērtēt automobiļus no vienas vai līdzīgas klases.