ACA Timber ir starptautisks kokmateriālu, loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kas darbojas Baltijas jūras reģionā. Mēs nodrošinām arī augsnes gatavošanu un kopš pagājušā gada aktīvi nodarbojamies ar mežizstrādi. No meža īpašnieka līdz pat rūpnīcai, kas ražo gatavu produkciju, – mēs rūpējamies par visu procesu.

Es ACA Timber strādāju kopš 2012. gada, bet uzņēmuma vēsture iestiepjas līdz pat 1990. gadam. 

Kaut kas mani pievelk, to pat grūti noformulēt. Man vienmēr paticis šis zīmols, un ar Volvo braucu jau kopš 2015. gada. Ir pieredze ar XC70, mērojot vairāk nekā 250 000 kilometru. Tāpat braucu ar pirmsfeislifta XC90 un tagad ar modernizēto XC90. Dažus gadus pabraucu arī ar Škoda Kodiaq, bet vēlāk atgriezos atpakaļ pie Volvo. Šeit ir atrasts ļoti veiksmīgs balanss – tas nav strādnieku auto, taču nav arī no augstākā premium plauktiņa. Varētu teikt, ka tas ir premium par saprātīgu cenu, nesasniedzot reprezentatīva auto slieksni. Tas uzņēmumam ir svarīgi. Mūsu uzņēmumā šis nav vienīgais Volvo. 

Jā! Vēlējos automašīnu, ar kuru prieks braukt, jo bieži jāmēro garas distances. Man ir svarīgi, lai auto būtu ērts, funkcionāls un ietilpīgs, ar lielu bagāžnieku. Tas nepieciešams ne tikai darba vajadzībām, bet arī ārpus darba laika, jo esmu triju bērnu tēvs. Vietu vajag visiem! Tāpat man svarīga pilnpiedziņa, jo nereti nākas iebraukt mežā. Neteiksim, ka tie ir ļoti grūti bezceļa apstākļi, tomēr pavasarī un rudenī pilnpiedziņa noteikti noder, lai nokļūtu līdz krautuvei. Man ir būtiski, lai varētu ne tikai iebraukt mežā, bet arī no tā tikt ārā. Volvo vēl nekad nav pievīlis – pārgājība tiešām ir laba. 

Tagad tam ir apjomīgāka centrālā planšete, jauni lukturi un pārveidots priekšdaļas izskats. Šim auto ir arī digitālais instrumentu panelis, taču tas bija pieejams arī iepriekšējā versijā. Es gan vēlētos, lai Apple CarPlay varētu savienot bezvadu režīmā, – šāda funkcija ir pieejama daudzkārt lētākos automobiļos. Atliek sagaidīt multimediju atjauninājumu, jo arī sistēmas darbība varētu būt atsaucīgāka. Ja vēlaties komfortablāku gaitu, noteikti iesaku izvēlēties versiju ar pneimatisko balstiekārtu. Atšķirību varēs just uzreiz. 

Esam braukuši arī septiņu cilvēku sastāvā. Trešajā rindā ir vairāk vietas nekā Škoda Kodiaq, un kopumā sēdvietas ir labas. Protams, tās nav domātas, lai pieaugušie tur uzturētos ilgu laiku, bet līdz pusaudžu vecumam ir ļoti piemērotas. Tiesa, ja visi sēdekļi ir pacelti, bagāžnieks būtiski sarūk, tāpēc nākas izvēlēties – sēdvietas vai vieta mantām. Ja nepieciešami abi, var uzlikt jumta bagāžnieku. Kad devāmies garākos izbraucienos uz Eiropu, iepriekšējam XC90 izmantoju šādu risinājumu. 

Domāju, ka cilvēki novērtē mīkstā dīvāna sajūtu un praktiskumu. Volvo V70 un citi lielie modeļi ir lieliski piemēroti tiem, kuri meklē daudzpusīgu auto. Protams, arī drošība ir svarīga, taču es uzskatu, ka galvenais ir uzmanīties pašam un ievērot noteikumus. Ja pats sevi nesargāsi, to neizdarīs arī auto. 

Līdz šim viss bijis kārtībā. Ir gadījies, ka izlec kāda elektronikas kļūme, taču servisā to garantijas ietvaros ātri var novērst. Jaunajos automobiļos ir ļoti daudz elektronikas, tāpēc tas ir pilnīgi normāli. 

Vēlējos progresīvu auto ar skatu nākotnē, tāpēc neizskatīju vienkāršu benzīna dzinēju. Šobrīd man nav iespējas pie darba veikt uzlādi, tomēr šādu iespēju varētu ieviest, un tad uzlādējamais hibrīds ļautu pa pilsētu braukt pilnībā elektriski. Ražotājs sola, ka ar elektrību var veikt 70 kilometru, realitātē ir 40–50 kilometru. Iepriekš braucu ar dīzeļdzinēju, kas ir ekonomiski pamatota izvēle, ja brauc tālas distances, taču tagad Volvo tādu vairs nepiedāvā. Jauno modeli vēlējos ar jaunāko pieejamo tehnoloģiju. 

Kad iegādājos auto, dažas reizes uzlādēju, taču pēdējā laikā to neesmu darījis. Interesanti, ka hibrīda sistēma pati prot nedaudz uzlādēt akumulatoru. To īpaši izjutu ceļojumā Itālijā, kad, braucot lejā no kalna, akumulators tika daļēji uzlādēts un varēju 10–15 kilometru atkal nobraukt ar elektrību. 

Auto joprojām brauc hibrīda režīmā, tāpēc patēriņš nav pārlieku augsts. Ziemā bija 11 l/100 km, bet visa gada laikā 9 l/100 km. Domāju, ka ar uzlādētu akumulatoru patēriņš būtu 4–5 l/100 km, tomēr tad jāveic bieža uzlāde. Realitātē sanāk tā, ka pirmie 100 kilometri būs lēti, bet nākamie 100 jau ir dārgāki. 

Interesanti, ka es arī nejūtu jaudas atšķirību – T8 hibrīds ir dinamisks gan ar uzlādētu, gan neuzlādētu akumulatoru. Es joprojām neiebilstu pret dīzeļdzinēju, taču jāņem vērā, ka vairākās Eiropas pilsētās jau drīzumā ar to vairs nevarēs iebraukt. 

Jā, šis modelis bija viens no kandidātiem, tomēr pagaidām tas nav piemērots manām ikdienas un darba vajadzībām. Var gadīties, ka man nepietiek arī ar 600 kilometru sniedzamību. Man ģimenē otrs auto ir Lynk & Co 02 elektroauto un arī iepriekš bijusi pieredze ar šādiem auto. Tāpēc no pieredzes varu teikt, ka kilometru skaits dziest ātrāk, nekā rādīts instrumentu panelī. 

Tas īpaši attiecas uz aukstajiem ziemas mēnešiem un braucieniem pa šoseju. Iekšdedzes dzinējiem sniedzamība ir paredzamāka. Lai iegādātos elektroauto, vairāk jāplāno, jāmaina domāšana. Jāteic gan, ka elektroauto tehnoloģijas ļoti ātri attīstās. Dzīvojam Ķekavā, un nereti es uz Rīgu labāk izvēlos braukt tieši ar elektroauto, jo sabiedriskā transporta joslas ļauj ietaupīt laiku sastrēgumu stundās