2023.gada 13.decembris

Elektromobiļi ir klusi un dinamiski. Vai to pašu var teikt par uzlādes infrastruktūru? Par Latvijas vadošā elektroauto uzlādes tīkla Elektrum Drive attīstību, jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām What Car? sarunājas ar AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla direktoru Ansi Valdovski un Elektrum elektromobilitātes ekspertu Edgaru Korsaku-Millu.

Elektrum elektromobiļu uzlādes tirgū strādā četrus gadus. Kāda ir bijusi jūsu tīkla attīstība?

Edgars Korsaks-Mills (E.K-M.): Mūsu pieredze elektromobilitātes pētniecībā patiesībā aizsākās jau 2011. gadā, kad Latvenergo iegādājās Latvijā pirmos elektroauto Fiat Fiorino Elettrico. 2019. gadā pilotprojekta veidā atvērām pirmās komerciālās uzlādes stacijas, plānojot nākotnē veidot uzlādes tīklu un piedāvāt arī ar elektromobilitāti saistītus patēriņa produktus.

Ansis Valdovskis (A.V.): Toreiz pilotprojekta ietvaros ierīkojām trīs stacijas ar septiņām pieslēgvietām. 2020. gada izskaņā mums bija 90 pieslēgvietu, bet gadu vēlāk jau 200. Šo gadu plānojam noslēgt ar 500 vietām, bet nu jau ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas valstīs. Esam trāpījuši ar tīkla izvēršanas sākumu, un gribas domāt, ka augam pietiekami strauji. Patiesībā temps tikai palielināsies, jo līdz 2025. gadam vēlamies ierīkot vismaz 1500, bet līdz 2030. gadam 3000 pieslēgvietu. Tagad tas izklausās daudz, bet tas ir tikai sākums. Ja savulaik priecājāmies par pirmo uzlādēto megavatstundu, tad pašlaik uzlādētās elektroenerģijas apjoms pārsniedz 100 MWh mēnesī.

Kādi ir jūsu mērķi Igaunijā un Lietuvā?

Latvijā mēs esam kļuvuši par līderi un šādu statusu vēlamies sasniegt arī kaimiņvalstīs. Tas nozīmē būt starp trim, pieciem vadošajiem pakalpojumu sniedzējiem. Šā gada beigās autobraucēji varēs mierīgi aizbraukt no Tallinas līdz Viļņai, uzlādējoties tikai Elektrum Drive stacijās. Izcelšanas vērta ir arī mūsu nesen noslēgtā sadarbība ar Lidl ķēdi Lietuvā – kopš šā gada septembra uzlāde pieejama jau pie 15 veikaliem. Nesen parakstījām sadarbības memorandu ar Volkswagen un Audi pārstāvi Moller Baltic Import par uzlādes pakalpojumu nodrošināšanu visā Moller dīleru ķēdē Baltijas valstīs. Elektroauto īpašnieki varēs piebraukt pie jebkura Moller grupas dīlera un veikt uzlādi, izmantojot Elektrum Drive pakalpojumu.

Savulaik nācāt klajā ar drosmīgām elektroauto skaita prognozēm. Vai tās piepildās?

A.V.: Kad 2019. gadā veicām pētījumu, prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs 36 000 elektromobiļu. Ironiski, ka vienā dienā ar mums savu prognozi publicēja arī Satiksmes ministrija, paredzot divtik mazāku e-auto skaitu.

Pa šo laiku savu prognozi esam pārskatījuši divas reizes un pašlaik uzskatām, ka līdz 2030. gadam būs vismaz 60 000 elektrisko spēkratu, bet optimistiskākajā versijā pat visi 100 000. Līdzīgus rādītājus proporcionāli iedzīvotāju skaitam paredzam arī Igaunijā un Lietuvā.

E.K.-M.: Salīdzinot 2019. gada prognozi ar statistikas datiem pašlaik, var redzēt, ka mūsu tālaika pieņēmumi ir izrādījušies ļoti precīzi.

Kāds patlaban ir jūsu tīkls staciju skaita un izvietojuma ziņā?

A.V.: Mūsu stacijas ir iedalītas trīs grupās. Pirmā piedāvā t.s. lēno jeb maiņstrāvas uzlādi ar jaudu līdz 22 kW. Tai seko vidēji ātrās uzlādes stacijas ar 25, 50 un 100 kW jaudu. Un tad ir ātrās uzlādes punkti, kur jauda ir no 150 kW, un jau tuvākajā laikā būs liels tādu punktu skaits, kuros uzlādei pieejamā jauda būs vismaz 300 kilovatu.

Izvietojumu diktē esošais un prognozētais pieprasījums, proti, lielo starppilsētu ceļu malā būs īpaši ātrās uzlādes stacijas, pie lielveikaliem dažādu jaudu kombinācija, bet pie birojiem, kur cilvēki pavada daudz laika, ir loģiski izvietot lēnās uzlādes punktus.

Mūsu gadījumā tik tiešām nevar runāt par tipisku staciju vai izvietojumu – viss ir pielāgots pieprasījumam, un mēs strādājam ar ļoti lielu potenciālo partneru grupu. Stacija var būt izvietota slēgtā teritorijā, pie lielveikala, gan degvielas uzpildes stacijā. Piemēram, pašlaik īstenojam sadarbības projektus ar Circle K, Rimi, Jaunā Teika, Mūkusalas Biznesa Centrs un citiem.

Ko redzēsim turpmākajos gados?

A.V.: Turpināsim piedāvāt plašu uzlādes pakalpojumu klāstu. Tiks ieviesta lēnā uzlāde sadarbībā ar pašvaldībām, vidēji ātrā sadarbībā ar komersantiem, piemēram, lielveikaliem, biroju centriem un kafejnīcām, un īpaši ātrā sadarbībā ar dažādām komersantu grupām un degvielas uzpildes staciju tīkliem. Līdztekus veidosim paši savus uzlādes laukumus, ko būvēsim kā uzlādes centrus, kur piedāvāsim inovatīvus produktus.

Mēs piedalījāmies arī divās Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) programmas kārtās, un abās mūsu plāni ir apstiprināti. Pirmajā kārtā Latvijas teritorijā izbūvēsim 33 stacijas, kurās būs vismaz četras pieslēgvietas ar ne mazāk kā 150 kW jaudu, un pirmās no tām būs pieejamas jau 2024. gada otrajā pusē. Ja šādā stacijā pieslēgvietu izmantos viens elektromobilis, uzlādes jauda sasniegs pat 300 kW. Tātad uz galvenajiem ceļiem ik pēc 60–70 kilometriem auto varēs uzlādēt ar minimālu laika patēriņu. Otrajā kārtā mums ir apstiprinātas vairāk nekā 20 stacijas Latvijā, kā arī līdzīgs skaits Igaunijā.

Papildus tam izbūvēsim vēl divas stacijas ar 350 kW jaudu, tās paredzētas kravas transporta uzlādei. Viena būs Ventspilī, un otra, zīmīgi, Daugavpilī, ar to parādot, ka elektromobilitāte ir pieejama arī kravu pārvadātājiem.

Katrā ziņā esam ļoti atvērti sadarbībai uzlādes staciju ierīkošanā, turklāt spējam nodrošināt pakalpojumus, ko nevar sniegt citi komersanti, piemēram, uzlādi slēgtos parkos, sadarbības iespējas uzlādes staciju izbūvē pie partnera un citur.

Līdztekus piedāvājam integrētos norēķinus. Automobilis var lādēties depo, publiskajās stacijās, un mēneša beigās klients saņems vienu vienotu rēķinu ar atšifrējumu. Integrētie norēķini var aptvert pat vēl plašāku Elektrum produktu un pakalpojumu klāstu – nomaksu par saules paneļiem, ko piedāvājam ar nulles procentu likmi, vai privāto staciju, samaksu par patērēto elektroenerģiju un gāzi vienā vai vairākos objektos u.tml. Tas viss vienā rēķinā.

Kāda ir pašreizējā piedāvājuma un pieprasījuma situācija? Vai tīkls tur līdzi elektromobilistu vajadzībām?

A.V.: Mēs vienmēr esam teikuši, ka būvējam tīklu, apsteidzot pieprasījumu, lai jautājums “kur uzlādēt?” vairs nerastos.

Turklāt mēs neesam vienīgais spēlētājs tirgū, ir arī vairāki citi komersanti, kas izvērš savu piedāvājumu. Rezultātā esam būtiski labākā situācijā nekā lietuvieši un igauņi. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, mums ir izteikti plašs tīkla pārklājums. Ņemot kopā mūs un citus tirgus spēlētājus, Latvijā staciju izbūvēts divas reizes vairāk.

Tam ir sava blakne, proti, tīklu noslodze pagaidām ir neliela, un dažos turpmākajos gados mēs vairāk dosim, nekā ņemsim, noslodze atnāks vēlāk. Katrā ziņā konkurence tuvākajos gados tikai palielināsies, un, ja potenciālais elektromobiļa pircējs tagad prāto, vai viņam būs, kur piespraust savu auto, tad droši var teikt, ka bažām nav nekāda pamata. Interesi strādāt Latvijā ir izrādījuši Enefit (Igaunija) un Ignitis (Lietuva), ir arī vairāki mazāki komersanti, savu tīklu veido tas pats Lidl, Virši. Plāni ir arī citām kompānijām.

Ilgtermiņā notiks tirgus konsolidācija – kāds aizies, cits tiks pārpirkts, vēl kāds bankrotēs. Mēs sevi redzam kā tirgus līderi un strādājam, lai stiprinātu savas vadošās pozīcijas visos trijos Baltijas tirgos.

Kā uzvedas elektromobiļu īpašnieki – cik ilgu laiku pavada stacijās un cik daudz ielādē?

A.V.: Ātrajās stacijās vidēji pavada ap 30 minūtēm un atkarībā no automobiļa veiktspējas uzlādē 20–40 kWh. Lēnās uzlādes vietās auto vidēji stāv divas trīs stundas, un attiecīgi tiek ielādētas 20–25 kWh. Šajā ziņā lielu pārsteigumu nav.

Kā ir mainījusies situācija ar uzlādes pieejamību daudzdzīvokļu namu iemītniekiem?

A.V.: Viens no jaunajiem risinājumiem ir esošo transformatoru ēku modernizācija. Mēs tās aprīkojam ar lēniem vai vidēji ātriem uzlādes risinājumiem, un to galvenie klienti ir tieši daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji. Pašlaik darbojas ap 20 šādu vietu, un tā ir atbilde bažām, kas savulaik izskanēja par uzlādes nodrošināšanu mikrorajonos.

Papildus tam mēs vecās ēkas padarām pievilcīgākas, pieaicinot māksliniekus, kas tām izveido jaunu vizuālo tēlu. Šādi punkti ir ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā un Liepājā. Pašvaldības to sākušas novērtēt un interesējas par vēl citu punktu iespējamu transformēšanu.

Citiem vārdiem – pakalpojumu ir daudz, un tie ir pieejami gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem, kuri uzskata, ka uzlādes punkts padarīs ērtāku viņu klientu dzīvi. Labs piemērs ir uzlādes pieslēgvieta pie restorāna Zoltners Tērvetē un kafejnīcas Engurē.

Kāds ir pieprasījums pēc mazajām stacijām jeb Wallbox?

A.V.: Elektromobiļu skaits aug – šobrīd Latvijā reģistrēts vairāk nekā 5000 vienību, un skaidrs, ka divām trešdaļām nepieciešams šāds vai tāds uzlādes risinājums mājās vai darbā.

Vēl viena trešdaļa autoīpašnieku dzīvo dzīvokļos, un viņiem uzlāde, visticamāk, nepieciešama darbā. Te jāsaprot, ka publiskā uzlāde nodrošina tikai 30% no kopējās vajadzības.

Taču šeit izpaužas būtiska atšķirība no iekšdedzes auto – jūs nevarat mājās no krāna ieliet benzīnu, bet vienkāršāku elektrisko auto, iepriekš pārliecinoties par drošību, var pievienot pie parastās rozetes. Tiesa, jaunajiem elektromobiļiem ir 70, 80 un pat 100 kWh akumulatori, un bez kārtīga lādētāja vienalga neiztikt.

Šim tirgum ir liels potenciāls, un tajā parādās interesanti risinājumi. Piemēram, lādētāju var savienot ar saules paneļu iekārtu. Izmantojot viedos uzlādes scenārijus, auto var lādēt ar saules enerģiju vai, piemēram, izmantot izdevīgāko biržas cenu. Ja mājā uzstādīts akumulators, uzlādes ķēdi var veidot pat garāku un panākt, ka uzlāde ir maksimāli izdevīga.

E.K.-M.: Mūsu pieredze rāda, ka vairākums to elektromobiļu īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, uzreiz vēlas kombinēt saules paneļu izmantošanu un elektroauto uzlādi. Svarīgākais – noteikti jāaicina talkā zinoši speciālisti projektēšanas, uzlādes iekārtu un elektroauto jomā, jo ir vairāki būtiski nosacījumi, lai veiksmīgi uzstādītu uzlādes iekārtas.

Kas jauns uzlādes tehnoloģiju jomā? Vai pārskatāmā nākotnē tā kļūs vēl ātrāka?

A.V.: Pašlaik ir radīts strādājošs lādētājs ar 1000 kW jeb viena megavata jaudu. Tādas stacijas Baltijā gan vēl nav būvētas, jo to izveidei nepieciešami lieli ieguldījumi un īpaši risinājumi – enerģijas uzkrāšanas akumulatori, iespējams, tās jābūvē blakus saules vai vēja parkiem u.tml. Taču piecos, septiņos gados kaut ko tādu mēs varētu redzēt arī Latvijas teritorijā. Tiesa, to primārais klients būs smagais kravas transports.

E.K.-M.: Eiropas Parlaments un Padome šī gada martā panāca politisko vienošanos ievērojami palielināt publiski pieejamu elektrouzlādes staciju skaitu pie galvenajiem transporta koridoriem un mezgliem.

Izmaiņas Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā paredz, ka uz katru reģistrēto elektroauto būs jānodrošina publiski pieejama uzlāde ar 1,3 kW izejas jaudu, savukārt uz Eiropas galvenajiem ceļiem TEN-T pamattīklā ik pēc 60 km ir nepieciešama ātrās uzlādes stacija ar 400 kW jaudu (līdz 2028. gada tā jāpalielina līdz 600 kW) un TEN-T visaptverošajā tīklā – ar 150 kW jaudu. 2030. gada mērķis ir izveidot uzlādes laukumus TEN-T pamattīklā ik pēc 60 km un TEN-T visaptverošajā tīklā ik pēc 100 km. Atkarībā no ceļa jauda vienam uzlādes laukumam būtu no 1,4 līdz 2,8 MW.

[Trans-European Transport Network jeb TEN-T ir Eiropas transporta tīkls, kas izveidots ar mērķi attīstīt saskaņotu, efektīvu, multimodālu un augstas kvalitātes transporta infrastruktūru visā Eiropas Savienībā]

Cik zaļa ir enerģija, ko elektromobiļu īpašnieki ielādē savās mašīnās?

A.V.: Jau šogad apjoms ir tuvu simt procentiem. To var labi redzēt mūsu lietotnē. Katrā ziņā tas ir ļoti svarīgi mums kā tīklam, un tas ir svarīgi arī mūsu klientiem. Sākot no 2024. gada, Elektrum Drive tā būs tikai zaļā enerģija – arī mūsu partneru stacijās.

Jūs veicat paši savus elektroauto testus. Kā e-auto mainījušies pēdējos gados?

E.K.-M.: Pirmkārt, ir būtiski pieaudzis pieejamo modeļu skaits.

Otrkārt, palielinājusies akumulatoru kapacitāte, tās diapazonam sniedzoties no 27 līdz 120 kWh. Visizplatītākie ir akumulatori ar 50–80 kWh ietilpību, kas nodrošina vismaz 300–400 km nobraukumu.

Treškārt, elektroauto var iedalīt divās grupās – vienā ir tie, kuri jau sākotnēji konstruēti kā elektriski, un otrā tādi, kuri veidoti uz iekšdedzes modeļu bāzes. Mūsu testu rezultāti apliecina, ka pirmie ir efektīvāki un pat ar mazāku akumulatoru spēj nobraukt tālāk, jo patērē mazāk enerģijas.

Jaunākie elektroauto ar 400 un 800 voltu elektrisko sistēmu spēj pieņemt lielu jaudu un nodrošina patiešām ātru uzlādi. Piemēram, Hyundai Ioniq 6 mūsu testā spēja 400 km nobraukuma distanci uzlādēt nepilnās 25 minūtēs.

Pilnīgi visiem testētajiem e-auto reālā patēriņa rādītāji atšķīrās no WLTP (globālais standarts patēriņa un izmešu noteikšanai), un interesanti, ka pilsētā elektroauto patēriņš tomēr ir lielāks kā kombinētajā ciklā. Proti, praksē visekonomiskākā braukšana iznāk, pārvietojoties no piepilsētas uz centru, kad kustība ir vienmērīgāka.

Ieskatoties elektromobiļu īpašnieku tiešsaistes kopās, lasāmas sūdzības par sarežģītiem norēķiniem ārzemēs. Kā to risinās?

E.K.-M.: Šai problēmai ir pievērsta uzmanība Eiropas Savienības līmenī. Izmaiņas Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā paredz uzlādes staciju maksājumu un termināļu modernizēšanu. Lādētājiem TEN-T tīklā un pilsētas mezglos vajadzēs karšu termināli, un displejā būs jāparāda cena un patērētās kilovatstundas. Modernas tehnoloģiskās iespējas būs jānodrošina arī citiem ātrās uzlādes punktiem, kuru jauda pārsniedz 50 kilovatu.

Otru risinājumu piedāvā autoražotāji, proti, ar kompānijas izdotu karti iespējams norēķināties daudzos tīklos, un attiecīgās stacijas parādās maršruta kartē. Taču jāņem vērā, ka uzlādes punkti ir ļoti dažādi, – maza kafejnīca kaut kur Čehijā nevarēs nodrošināt tādas norēķinu iespējas kā liela stacija ar modernāko aprīkojumu.

A.V.: Arī degvielas uzpildei mēs izmantojam dažādas lojalitātes kartes, kas nav īpaši ērti, bet uzņēmumu pēcapmaksas kartes standartā nestrādā ārpus valsts robežām. Bet fakts paliek fakts – elektroauto uzlādes biznesam būs jāiziet integrācijas posms. Iespējams, tiks ieviests tāds pats viesabonēšanas norēķinu princips kā mobilajiem sakariem. Tādējādi ar Elektrum Drive lietotni varēs norēķināties gandrīz katrā starptautiskā tīklā esošā stacijā.

Mēs pirmie Baltijā ieviesām starptīklu sadarbību, proti, ar mūsu lietotni bez papildu komisijas var norēķināties e-mobi stacijās un Lidl tīklā. Savukārt citu tīklu klienti, arī ārzemnieki, var norēķināties pie mums. Ar dīleru piešķirtajā kartēm var maksāt Elektrum Drive tīklā visā Baltijā.

Nākamgad savā tīklā ieviesīsim plug and charge funkciju: automobilis būs autentiªkācijas rīks un darbosies kā e-maciņš. Norēķināties varēs ar pēcapmaksu. Tas gan attiecas uz jaunākās paaudzes elektromobiļiem ar attiecīgu funkcionalitāti.

Par karšu termināļiem šķēpi vēl tiek lauzti, staciju aprīkošanas un uzturēšanas izmaksas iznāk pārāk augstas.

Kādas ir jūsu prognozes par uzlādes cenām? Pēdējais lēciens daudziem izraisījis bažas.

A.V.: Pat tad, kad pagājušā gada martā, aprīlī piedzīvojām superaugstas cenas, braukšana ar elektromobili bija salīdzināma ar iekšdedzes mašīnu. Un tas, lādējot īpaši ātrajā stacijā, kur uzlāde ir ievērojami dārgāka, nekā lādējot mājās, nemaz nerunājot par uzlādi no saules paneļa.

Cenas svārstīsies arī turpmāk, taču tik spējus lēcienus diez vai piedzīvosim. Ilgtermiņā publiskā uzlāde, visticamāk, lētāka nekļūs, drīzāk līdz ar e-auto skaita pieaugumu tā lēnām kāps. Bet te jāatceras, ka 60–70% uzlādes notiek mājās vai birojā, un šajā gadījumā spēkā ir parastais elektroenerģijas tarifs. Braukt ar elektroauto nešaubīgi būs izdevīgāk.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!