Ziņas

Strādnieks no Zviedrijas - starpkaru Latvijas laiku liecinieks

Motormuzeja vēstures lappuse
4,4 litru dzinējs ar 90 ZS
Veikts pamatīgs restaurācijas darbs

Trīsdesmito gadu Latvijā notika aktīva saimnieciskā rosība, malu malās strādājot manufaktūrām un lauksaimniekiem, un darba ikdienas neatņemama daļa, protams, bija kravas auto. Ar tiem veda ļaudis un kravas, un ar to starpniecību veica visu veidu darbus.

Diemžēl laiks kā liela dzēšgumija turpina izdzēst atmiņas par šo periodu, tāpēc ir svarīgi iepūst dzīvību vēl pieejamajās tehnikas vienībās. Rīgas Motormuzeja galvenais restaurators Gunārs Dortāns kopā ar komandu pašlaik atjauno tieši šādu Latvijas vēstures lappusi, un 2023. gadā ekspozīcijai pievienosies vēl viens starpkaru Latvijas laiku liecinieks – Volvo ražojuma kravas auto.

Kā stāsta meistars, konkrētais eksemplārs viņa uzmanības lokā nonācis vēl 80. gados Bauskas rajona kolhozā Uzvara, kur viņš tolaik strādāja. Kravinieks bijis ienaglots šķūnītī ar iebrukušu jumtu un nebija lietots daudzus gadus.

Vēlāk kolhozs izjuka, bet spēkrats nonāca privāta īpašnieka rokās, tomēr tā atjaunošanas perspektīvas rādījās pārāk sarežģītas, tāpēc galu galā saimnieks auto uzdāvināja Rīgas Motormuzejam.

Kā potenciāls atjaunošanas projekts tas Ogres krātuvē nostāvēja gadus piecus, līdz garu pārrunu rezultātā tika pieņemts lēmums to restaurēt. Lai arī muzeja ekspozīcijā ir interesantas un vērtīgas smagās mašīnas, to skaitā trūka parasta darba zirga, ar kuru varētu stāstīt par kravas automobiļu vietu Latvijas 30. gadu ekonomikā.

“Jāteic, trīsdesmitajos gados Latvijā daudz populārāki bija Chevrolet un Ford ražojuma kravas auto,” stāsta Gunārs Dortāns. “Tie bija lētāki. Taču Volvo, ko pašā Rīgas centrā – Merķeļa ielā netālu no Saktas – tirgoja Daniela pārstāvniecība, izcēlās ar robustāku konstrukciju un bija labāk nostrādāti. Tāpat kā mūsdienās, firmas centās ietaupīt, tāpēc kravas auto tika pirkti kā šasija. Proti, automobilim bija šasija, dzinējs un tā pārsegs, bet kabīnes taisīja uz vietas. Ar to nodarbojās vairāki meistari un firmas – specializēts kantoris bija Jelgavā, kabīnes izgatavoja Rīgas vagonu rūpnīcā un vēl citviet Latvijā. Metāla virsbūves bija liels retums, un parasti karkasu taisīja no koka.”

Savulaik Liepājas pusē kalpojušajam (un kādam Popes kungam piederējušam) spēkratam ir tolaik garākā pieejamā šasija un 4,4 litru benzīna dzinējs ar 90 ZS jaudu. Kā visi tālaika Volvo, tas tika piegādāts ar sarkanu rāmi un priekšdaļu. Restaurācijas procesā bija jāiegulda pamatīgs darbs, taču nu jau liela daļa ir paveikta.

“Šajā projektā mūsu mērķis bija saglabāt tehniku tik autentisku, cik vien iespējams, lai nebūtu tā, ka muzejā stāv kopija. Piemēram, vienā no bremžu trumuļiem ir caurums, kas, iespējams, radies tāpēc, ka zem mašīnas kaut kas sprādzis. Trumuļa iekšpuse ir atjaunota, lai tas pildītu savu funkciju, taču caurumu atstājām. Ar motoru arī negāja vienkārši – nācās kombinēt no diviem dzinējiem, taču, tepat pārbaudot, tagad tas strādā, kā nākas. Dažas detaļas, piemēram, kabīnes kāpšļi, bija jāizgatavo no jauna, jo no oriģinālajām bija atlikušas vien rūsas mežģīnes. Toties ritošā daļa vēl bija laba, un mums paveicās ar piemērotu instrumentu paneli, ko pavisam nejauši atradu dzelžu tirgū Vācijā,” skaidro restaurācijas vadītājs.

Gunārs Dortāns centies savākt arī iespējami plašu dokumentu klāstu: fotogrāfijas, bukletus, detaļu katalogu un citu noderīgu informāciju. Viena šāda fotogrāfija palīdzējusi uzprojektēt kabīni, citas devušas pavedienu, kur un kā auto lietoti.

“Viens no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem uzdevumiem bija uztaisīt jaunu kabīni. Tās izgatavošanai pieaicinājām slavenu Latvijas meistaru, kurš kādreiz strādāja RAF. Tā kā kabīnei ir sarežģīti izliekumi, meistaram vajadzīgs liels talants un spēja just telpu, turklāt ozolkoks nav tas vienkāršākais materiāls. Cita daļa, kurai izmantosim ārpakalpojumu, būs kravas kaste. Krāsojums atbildīs tālaika stilam – sarkana šasija un motora pārsegs, bet kravas kaste būs bēšā tonī. Es domāju, ka Latvijas publikai tas patiks,” teic meistars.

Restaurāciju plānots pabeigt 2023. gadā, un, kas zina, varbūt Motormuzeja darbinieki vai ciemiņi varēs ar to doties uz simbolisku zaļumballi vai ekskursijā akurāt, kā to darīja mūsu vectēvi un vecmāmiņas. Ja ne, restaurētais Volvo pilnīgi noteikti būs apskatāms ekspozīcijā.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!

Saistītie raksti

Auto tests

Volvo V60 Cross Country

What Car? Vērtē Novērtēts ar 4 no 5

Gluži kā standarta Volvo V60, arī Cross Country ir ietilpīgs ģimenes universālis ar kvalitatīvu interjeru. Turklāt ceļošanai piemērotais auto ir labi aprīkots, komfortabls, viegli lietojams un daudzpusīgs, pateicoties paaugstinātajam klīrensam. Jāņem vērā tas, ka standarta V60 versija būs lētāka kā iegādes brīdī, tā arī lietošanas laikā, savukārt Audi A4 Allroad būs klusāks un izsmalcinātāks.