2022.gada 14.oktobris

Mani presē ir saukuši par Latvijas lielāko Alfa Romeo kolekcionāru. Es neuzstāšu, ka tā ir, bet man tik tiešām pieder sešarpus alfu, un jau šovasar būs pilnvērtīga septītā. 

Pirmā bija 1974. gada Spider, tad nāca 1962. gada Giulietta Spider, 1970. gada GT Junior un 1969. gada Spider, bet tam visam klāt – retā Alfa Romeo Montreal un A12. Pieminētā “pusīte” ir 1971. gada GTV, kas pašlaik ir restaurācijas procesā. Alfas man patikušas vienmēr, bet dažādu iemeslu dēļ nevienu nebiju iegādājies līdz 2011. gadam.

Tad bija pāris gadu, kad strādāju projektā Anglijā, kur ikdienā braucu ar Alfa Romeo Brera, un pēc servisa apmeklē[1]juma man teica – re, stundas braucienā no Mančestras būs alfistu pasākums, aizbrauc apskatīties. Es apskatījos. Tik daudz interesantu auto nebiju redzējis un pat nenojautu par tādu esamību.

Pavisam drīz – 2013. gadā, kad noslēdzās angļu projekts – no pensionēta Londonas skolotāja nopirku no Kalifornijas nākušu Spider. Breru, kurai bija “nepareizā stūre”, atstāju Mančestrā un mājup lepni atstūrēju ar kabrioletu. Pa ceļam bija daži tehniski piedzīvojumi, bet auto tika galā pats saviem spēkiem. Domāju mašīnu nedaudz uzfrišināt, bet tas beidzās ar to, ka vajadzēja mainīt visus četrus spārnus, sataisīt grīdu, dzinējam kapitālo remontu, bija jāmaina jumts, īsāk sakot – process aizgāja pēc pilnas programmas… Alfa Romeo cienītāji zina, ka markas pirmajam kravas modelim bija neparasts vārds – Alfa Romeo Romeo, un to ražoja līdz 60. gadu vidum.

To nomainīja uzlabotais modelis A11/ F11 un A12/F12; A jeb Autotutto apzīmēja plaša lietojuma modeli, bet F jeb Furgone – furgonu, savukārt skaitlis raksturo kravnesību centneros. Motori – 1300 cm3 benzīna dzinējs (kā manam Spider) vai Perkins dīzelis. Auto ar dīzeli varbūt nav ātrs, toties griezes moments ir kā traktoram. A12 jau kādu laiku biju meklējis, kad beidzot savējo atradu sludinājumā Vācijā, un, tā kā viens no maniem auto ir domāts trasei, es uzreiz zināju, ka gribēšu to pārbūvēt par autovedēju.

Mans atradums savu mūžu bija pavadījis, strādājot celtniecībā Itālijas ziemeļos. Kad to atgādāja šurp, secināju, ka dzinējs un pārnesumkārba nekad nav atvērti, jo bez virsbūves noņemšanas to nemaz nevarēja izdarīt, bet tā bija stāvējusi savā vietā. Spēkrats rūca, bet nebrauca, jo dzinējs jau bija pavisam saguris.

Eiropas alfistiem ir Facebook grupa, kas fano tieši par šiem modeļiem, un tur var smelties gan iedvesmu, gan padomu, gan atrast trūkstošās rezerves daļas, un, kamēr es taisīju savu evakutoru, Eiropā tapa vēl divi citi. Tas nav maz, jo dzīvu auto visā Eiropā palikuši tik daži desmiti.

Restaurācija bija nepieciešama pilnīgi visām daļām, taču visvairāk bija cietusi virsbūve. Ar daudzām detaļām lielu problēmu nebija, un atklājās interesantas svešu daļu pielāgošanas iespējas: priekšā derēja Ņiva amortizatori, aizmugurē Nissan Pathfinder, bet bremžu kluči no BMW.

Perkins motorus izmanto laivām, un ir viens kantoris, kas joprojām piegādā detaļas. Pilns remonta komplekts maksāja 1200 eiro. A12 forumā atradu modelim specifiskas bremžu šlaukas un Brembo bremžu diskus. Ar padomu risinājumos ļoti palīdzēja A12 foruma draugi. Beigās mašīna iznāca kvalitatīvāka nekā, kad noripoja no konveijera Itālijā. Sākotnējās zilās krāsas vietā tai tagad ir slavenā Alfa Rosso.

Kad bija skaidrība par atjaunošanu, priekšplānā izvirzījās jautājums, ko darīt ar platformu. Oriģinālā ir reta un ļoti smaga un pie 2800 kg pilnas masas pārāk ierobežo kravnesību, tālab izvirzīju mērķi izgatavot platformu, kas nav smagāka par oriģinālo kravas kasti. Meklējumu rezultātā Polijā atradu platformas “konstruktoru” – ar šķērssijām, klāju, uzbrauktuvēm. Konstruktors gan nenozīmēja gatavu produktu, tāpēc bija jāprojektē konstrukcija un tad no konstruktora jāsaliek platformas galīgā versija.

A12 es iegādājos 2020.gada sākumā, tieši pirms pandēmijas ierobežojumi uz laiku aizvēra robežas, un 2021 gada 12. augustā devos uz CSDD, lai iegūtu legāla spēkrata statusu. Visus citus auto esmu restaurējis, lai to izpildījums būtu maksimāli tuvu oriģinālam, bet A12 gadījumā pieļautas dažas nebūtiskas atkāpes. Tā kā kravas kastes vietā uzstādīta platforma, auto nav vēsturiskā spēkrata statusa, bet pēc 29 gadiem to varēs dabūt!

Esmu vedis Spider uz Cars & Coffee, uz Rīga Retro, bet uz Youngtimer trases dienām devos ar GT kupeju. Gariem, tāliem braucieniem vai ātrgaitai “evakuators” nav piemērots, toties ir forši ierasties pasākumos ar diviem vēsturiskiem auto vienlaikus!

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...