Kā tiek radītas Volvo kristālstikla pārnesumkārbas sviras
Gadsimtiem senas metodes un prasmes
Smilšu kausēšanai nepieciešama 1400 grādu temperatūra
Katrs selektors tiek pārbaudīts sešas reizes
Pa vidu visām modernajām tehnoloģijām dažos Volvo vietu atradis izmeklēts pārnesumkārbas selektors, kas izgatavots no kristālstikla, izmantojot gadsimtiem senas metodes un prasmes. Džeimss Atvūds pēta, kā strādā meistari…
Kad Zviedrijas pilsētiņā Kostā nodibināja stikla uzņēmumu, tā īpašnieki nevarēja paredzēt, ka kādudien tas izgatavos ātrumpārslēgus. Tas bija 1742. gadā, kad pieprasījums pēc auto detaļām, teiksim tā, vēl nebija ieskrējies.
Nu – 277 gadus vēlāk – darbnīca Kostā ir Volvo pārnesumkārbu selektoru izgatavošanas epicentrs. Saprotams, ne jau parastu selektoru: Orrefors Chrystal Eye elementi tiek izgatavoti no kristālstikla, formēti, izmantojot rīkus un tehnikas, kas ir gandrīz identiskas XVIII gadsimtā lietotajām.
Tie ir brīnišķīgi, ārkārtīgi atraktīvi un, protams, absolūti nevajadzīgi: parastā selektora aizstāšana ar šādu kristāla Volvo XC90 pārnesumu pārslēgšanos nekādi neizmaina. Taču smalkie selektori bauda aizvien lielāku popularitāti, un Volvo paplašina to pieejamību.
“Man ļoti patika ideja paņemt kaut ko ar industriju nesaistītu un to ielikt automobilī,” saka Anderss Bergstrems, Volvo krāsu un materiālu dizainers. “Mēs gribējām izmantot mūsu skandināvu mantojumu, un tā man radās ideja par kristālstiklu.”
Selektors ir pareizā izvēle, teic Bergstrems, jo “tam bija jābūt lielam priekšmetam. Kristāla skaistums ir tajā, kā tas atdzīvojas. Selektors arīdzan atrodas auto centrā, un jūs tam pieskaraties, tātad sajūtat materiālu un to izbaudāt”.
Pārsteidzoši, bet idejas materializēšanai bija nepieciešami desmit gadi. Lai noskaidrotu, kāpēc, mēs dodamies dziļi Smolandē, Zviedrijas Glasriket jeb kristāla karalistes pašā sirdī.
Dabas resursi – silīcija bagātas smiltis un plaši meži kā degviela krāsnīm – baroja stikla nozari, un reģionā ir dučiem darbnīcu.
Pilsēta Kosta tā nodēvēta par godu stikla ražošanas uzņēmumu dibinātājiem. Netālais ciems Orefoša paša stikla uzņēmumu ieguva 1898. gadā. 1990. gadā uzņēmumi Orrefors un Kosta Boda apvienojās (konsolidācija nav tikai autonozares tendence), un kopš 2013. gada ražošana, kurā izmanto roku darbu, notiek Kostā.
Pilsētā paredzami dominē stikla nozare: viesnīcā Art Glass Hotel, piemēram, ir stikla bārs, bufetē ēdējus gaida ēdamlietu stikla skulptūras un numuros uz galdiņiem pie gultām ir stikla mākslas darbi (varbūt ne īsti droši bērniem, mūsuprāt).
Stikla lietuve ir Orrefors–Kosta Boda sirds. Tajā ir vairākas lielas krāsnis, katra stikla priekšmetu izgatavošanas līnijas centrs. Iekārtojums ir pilnīgs pretmets modernajai automobiļu ražošanai – nekādu robotu vai automatizācijas. Visu paveic ar rokām.
Pie katras krāsns strādā četri cilvēki, un divas komandas izgatavo divu veidu Crystal Eye: viena domāta Volvo XC40, otra, lielāka – XC60, XC90 un V90. “Lielākiem auto vajag lielāku selektoru,” teic Bergstrems. “Tas ir mazliet greznāks.”
Stikla selektors dzīvi sāk kā smiltis. Tīras no svina tās sagatavo cits vietējais uzņēmums Glasma. Kā skaidro Larss Šēgrēns, Crystal Eye izgatavošanas komandas šefs, “pēc īpašas slepenās receptes”. Jā, slepenās smiltis. “Visu nosaka elementu sajaukums,” teic Šēgrēns.
Pirmais uzdevums ir smiltis izkausēt. Tam nepieciešamas 16 stundas 1400 grādu temperatūrā, un kausēšana notiek krāsns māla podā. Pārkausējamo smilšu daudzums ir ierobežots, tāpēc katra komanda izmanto divas krāsnis, pārslēdzoties starp tām atkarībā no pārkausēšanas fāzes. Kad smiltis ir izkausētas, krāsni izslēdz: 1400 ºC ir par karstu, lai strādātu. 1180º C ir tieši laikā.
Izgatavošana sākas, stikla meistaram piemērota izmēra izkusušā stikla gabalu uzķeksējot uz metāla stieņa, un tad uz darbgalda tam piešķir aptuvenu apveidu.
Selektora formu stikls iegūst čuguna veidnē, un tad to novieto uz darba līnijas. Sagataves rotē, tām kustoties pa “konveijeru”, un pēc vajadzības tās ar ventilatoru atdzesē vai ar liesmu karsē. No malas šajās darbībās grūti saskatīt sistēmu, bet tā ir zinātne: process stiklu padara izturīgāku un to pulē.
Stikla meistars regulāri iepauzē un cieši nopēta selektoru, viegli nopūšas un iegrūž metāla stieni tuvākajā spainī ar ūdeni. Tas nozīmē – neder, bet standarti ir stingri. Komanda stundas laikā rada ap 50 sagatavju, bet tikai aptuveni 35 vienības būs derīgas tālākam darbam.
Pēc Šēgrēna teiktā, darbinieki firmā pavada vismaz piecus gadus, pirms vispār ķeras pie darba ar stiklu. Vairākums te nostrādājuši vairākas desmitgades un koncentrējas uz vienu produktu. Es stikla darbnīcā esmu sabijis tikai 30 minūtes, bet aizvien esmu apņēmības pilns pamēģināt.
Galu galā meistars man atļauj “palīdzēt” ar stieņa pārcelšanu no vienas stacijas un nākamo. Viņš izpalīdzīgi brīdina par karstumu (gailošais stikls stieņa galā gan pats par sevi ir labs brīdinājums). Man šķiet, ka selektora grozīšana padodas itin labi, taču katrs, kam pieķeros, tūlīt nonāk spainī. Vienīgais, kas man izdodas, – pacelt brāķēto eksemplāru skaitu.
Izdzīvojušie selektori nonāk rūdītavā, tādā kā krāsnī, kur stikls iziet vēl vienu karsēšanas un atdzesēšanas ciklu, kas ilgst astoņas stundas un pēc kura stikls ir istabas temperatūrā. Tad XC40 selektoriem uzdrukā Orrefors logo, bet lielākajiem to izdara iekšpusē ar 3D efektu. Šēgrēns nepaskaidro, kā. Tas ir vēl viens noslēpums.
Kad tas paveikts, pie darba ķeras nākamais eksperts, kurš sīki izpēta katru selektoru. Viņam blakus ir tvertne, kas pilna ar nederīgiem selektoriem. Biežākā problēma? “Burbuļi,” noskurinās Šēgrēns. Viņš ienīst burbuļus. “Ja ir kaut viens, selektors nav derīgs!”
Tā kā man nav nākotnes stikla mākslā, varbūt varu līdzēt kvalitātes kontrolē. Vienīgā ķibele – burbuļi ir tik mazi, ka tos pamanu tikai, kad uz tiem norāda Šēgrēns.
Par laimi, augstais brāķa procents nerada atkritumus: nederīgās daļas pārkausē un izmanto vēlreiz. “Ilgtspēja mums ir ļoti svarīga,” teic Šēgrēns.
Pēc Šēgrēna rēķina, katrs selektors tiek pārbaudīts sešas reizes, pirms to nosūta Volvo uzstādīšanai automobilī. Daudzās pārbaudes nosaka gan augstie kvalitātes standarti, gan striktās prasības pret automobiļu daļām.
“Nav viegli būt autoražotāja piegādātājam,” bilst Šēgrēns. “Mums jāspēj garantēt, ka visi selektori ir vienādi. Mēs neesam autoražotāji, mēs izgatavojam stikla galda piederumus. Mums vajadzēja daudz Volvo palīdzības.”
Selektoriem bija jāiztur arī ekstrēmi temperatūras testi un jāizdzīvo, kad Volvo tika braukti pa ārkārtīgi nelīdzeniem ceļiem, – šampanieša glāzēm nav tādu prasību. Līdz šim nav saplīsis neviens selektors. “Tas nekad nenotiks,” apgalvo Šēgrēns. “Nekad, nekad, nekad!”
Abas kompānijas uzskata, ka pūles ir tā vērtas. “Tas palīdz mums kļūt inovatīvākiem un piesaistīt uzmanību firmai,” klāsta Orrefors boss Ulfs Kinnesons. “Tas parāda, ko vēl spējam paveikt.”
Lepnums ir redzams, tāpat kā pūles, kas ieguldītas izgatavošanā – kaut lietā, kas būtībā nav nepieciešama. Taču pasaulē, kas aizvien vairāk koncentrējas uz tehnoloģijām, kristāla selektors ir taustāma saikne ar kaut ko pamatīgāku. “Tas ir kaut kas īsts, kam klienti var pieķerties,” saka Bergstrems. “Kristālstikls ir progresīvs, pārlaicīgs materiāls – bet mēs to izmantojam jaunā veidā.”
Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...
