2013.gada 15.maijs

Atvērt galeriju

Pēc Vitronic Baltica fotoradaru epopejas beigām uz Latvijas ceļiem ir atgriezušies ceļu policisti ar portatīvajiem radariem un policijas transportlīdzekļos uzstādītajiem stacionārajiem radariem.

Tomēr tas nenozīmē, ka diskusijām par ātruma kontroles jautājumiem ir pielikts punkts. Whatcar.lv uzskata, ka ātruma ierobežojumi ir jāievēro un policijas aktivitātes satiksmes noteikumu pārkāpēju tvarstīšanā ir slavējamas un atbalstāmas. Taču mūsu rīcībā ir nonācis materiāls, kas liek apšaubīt portatīvo (jeb tā dēvēto „rokas radaru”) efektivitāti.

Kā vēsta ijurists.lv,  2011.gada kādam pasažieru autobusa vadītājam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par autobusa Setra vadīšanu ar ātrumu 117 km/h pie atļautā ātruma 90 km/h (radars Iskra-1).

Vadītājs policistiem norādīja, ka ar šo autobusu tehniski nav iespējams braukt ātrāk par 100 km/h. Neraugoties uz to, viņam tika piespriests Ls 30 sods, ko vadītājs pārsūdzēja.

Lieta galarezultātā nonāca līdz tiesai, kur tika iesniegti dokumenti, ka autobuss Setra S417 GTHD jau no rūpnīcas nav spējīgs braukt ātrāk par 100 km/h, jo ražošanas procesā rūpnīcā autobusi tiek aprīkoti ar ātruma ierobežotāju, kurš tiek iestādīts uz maksimālo ātrumu 100 km/h.

Faktu, ka autobuss nav braucis ar 117 km/h apliecināja arī autobusu pārvadājumu uzņēmuma GPS izdruka par attiecīgo datumu, kurā redzams, ka visas dienas garumā autobusa ātrums nav pārsniedzis 102 km/h. To apliecināja arī tahogrāfa izdruka.

Lai arī tiesa atcēla policijas lēmumu un vadītājam sods nebija jāmaksā, šis gadījums vieš šaubas par policijas izmantoto portatīvo radaru lietderību.

Atliek secināt, ka šajā lietā mērījums 117 km/h tika izdarīts citam transportlīdzeklim. Lietā iesaistītie juristi pauž pārliecību, ka Latvijā pastāvošajā situācijā policistam nesastāda grūtības šo ciparu paņemt no tikko garām „aizlidojuša” superbaika vai vispār to vienkārši izdomāt (līdzīgi kā izdomātie 317 km/h šī raksta virsrakstā).

Tas ir iespējams tāpēc, ka Latvijā praktiski nepastāv nekādas prasības attiecībā uz radariem un to ekspluatāciju.

Iespējama arī kļūda, kura ieprogrammēta jau ražošanas procesā. Piemēram, Stalker II MDR lietošanas pamācībā sadaļā „Kā darbojas ātruma radars” teikts sekojošais: „Ātrais režīms ļauj mērīt ātrumu maziem, lielā ātrumā braucošiem objektiem, ko parasti nevarēja uztvert, jo lielāki objekti “aizsargā” mazākus objektus pret parastiem ātruma mērītājiem.

Klasisks piemērs ir sporta auto, kas pabrauc garām lēnāk braucošam kravas automobilim. Ātrākā sporta automobiļa ātrumu, lai arī tas viennozīmīgi tiek pārsniegts, nevarēja izmērīt, jo lielākais kravas auto pārtvēra uz mazo sporta automobili raidītos radara starus.”

Vēl pāris interesanti momenti no šī dokumenta. Sadaļā „Traucējumi un to novēršana” minēts sekojošais: „Dažādi traucēkļi, gan dabīgi, gan cilvēka radīti, var novest pie nepareiziem mērījumiem vai sliktas radara darbības.

Operatoram jāpatur prātā šeit minētie simptomi un jāveic pasākumi problēmas novēršanai, vai jāignorē nepareizi mērījumi.”

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...