2026.gada 17.marts

No neliela ģimenes uzņēmuma par Latvijas veiksmes stāstu. Kokrūpniecības gigants Stiga RM jau vairāk nekā 30 gadus krājis pieredzi, lai kļūtu par savas jomas līderi un piegādātu produkciju visā pasaulē. Ikdienā uzņēmuma īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš pārvietojas ar Mercedes-Benz S-klasi, taču uzņēmuma autoparkā ļoti nozīmīgu lomu ieņem teju 30 Škoda automašīnas.

-          Kā aizsākās Stiga RM darbība?

Stiga RM savu darbību uzsāka 1994. gadā. Uzņēmumu dibināja mans tēvs, bet es kompānijai pievienojos četrus gadus vēlāk. Sākām ar meža cirsmām. Tolaik man nebija naudas, lai izbraukātu no Birzgales līdz Smārdei, tāpēc paliku nedēļu mežā, dzīvojot savā Ford Scorpio. Atceros, ka toreiz zāģēšanas apjoms bija 300 kubi mēnesī, tagad ir 2000 kubi dienā. Par to nedaudz smiekli nāk, bet tobrīd pašiem šķita, ka nopietni darbojamies.

22 gadu vecumā no Vācijas iegādājos savu pirmo baļķvedēju. Tas bija 2002. gads. Neilgi pēc tam nopirku jau otro kravas auto no Zviedrijas. Tolaik trūka līdzekļu, tāpēc darījums notika uz parāda. Iemaksāju 10 000 dolārus un sarunāju, ka 30 000 atdošu vēlāk. Maksājot katru mēnesi, visu godīgi atdevu. Dažus gadus vēlāk krievi saprata, ka Zviedrijā ir iespējams šādi uz parāda iegādāties kravas mašīnas un bija redzami visādi brīnumi. Puiši iemaksāja pirmo naudu un vēl zviedriem solīja piecīti pa virsu. Ja tu netaisies maksāt, tad cenai nav nozīmes (smejas).

-          Kāds bija uzņēmuma pirmais veiksmes stāsts?

Tās noteikti bija vējgāzes. Ja bija tehnika un iespējas, tad var teikt, ka koks mežā tolaik bija praktiski par velti. Tādā veidā 2005. gadā nopelnījām pirmo miljonu. Man bija 24 gadi un likās, ka visa zeme pie kājām. Autosalonā uzreiz nopirku jaunu Audi A6. Tuvojoties krīzes laikam, pontošana apnika un atkal rūpīgi pievērsos darbam.

-          Kā pārdzīvojāt krīzi?

Krīze mums nebija, un iemesls ir gaužām vienkāršs – mums nebija kredītu. Kad 2005. gadā man kredītu vajadzēja, Stiga RM uzņēmumam banka to nepiešķīra, jo neesot kredītvēsture. Bet kā tad mums tā varēja būt?

Tepat līdzās mums atrodas pirmais angārs, kuru iegādājāmies. Tagad pats brīnos, kā mēs tur varējām strādāt. 2010. gadā Tukumā uzbūvējām ofisu un darbnīcas. Jauno rūpnīcu pabeidzām divus gadus atpakaļ. Šeit ražojam ugunsizturīgas akustiskās plātnes. Ja atceraties Jaungada incidentu Šveices naktsklubā, tad tajā reģionā tagad liek ieviest šīs plātnes.

-          Latvijā jums ir vairākas rūpnīcas.

Jā, mums arī Kuldīgā ir jauna rūpnīca, būvējam arī Ogrē. 2019. gadā uzcēlām metālapstrādes rūpnīcu. Tāpat nopirkām vēl zemi arī Tukumā. Attīstāmies! Esmu sapratis, ka man ļoti patīk strādāt. Mans hobijs ir attīstīt ražošanu, komplektēt jaunas komandas, braukāt pa pasauli un gūt iespaidus no lielo uzņēmumu rūpnīcām. Austrālija, Horvātija, Čīle, Dienvidāfrika. Tā esam aizguvuši daudz zināšanu, kuras integrējam savā uzņēmumā. Latvijā neviens uzņēmējs nav tik bagāts, lai nodarbotos ar eksperimentiem un gadā nodzesētu 70 miljonus eiro pieredzē. Tāpēc ir labi pašpikot no citiem jeb būt first followers.

-          Kas ir veiksmes atslēga?

Komanda. Esam attīstījušies tik tālu, ka šogad uzņēmumā nodarbināsim jau teju 700 darbinieku. Tas viss ir noticis ar grūtu darbu vairāku gadu garumā. Jaunatnei to dažkārt ir grūti saprast, bet mēs nepiedzimām bagāti. Kasījām kapeiciņu pa kapeiciņai gadu no gada. Protams, ir veiksmes stāsti, ka nauda tiek nopelnīta ātri, bet tie ir ļoti, ļoti reti gadījumi.

-          Redzu, ka uzņēmuma autoparkā ir kupls skaits Škoda automašīnu.

Autoparks mums ir ļoti liels, vairāk nekā 100 vieglie auto. Škoda zīmolam esam uzticīgi jau vairākus gadus. Kopumā mums ir teju 30 Škoda automašīnas no Green Motors – daži Kodiaq, vairāk nekā 20 Karoq un viens Kamiq. 2010. gadā mums bija vairāki Yeti modeļi un daži ir palikuši vēl šodien. Atskaitot koroziju, tas bija ļoti labs auto darbam.

Pirmos Škoda automobiļus ieraudzīju pirms 30 gadiem. Toreiz tie nebija prestiži auto, pat darbam tos nevarēja izvēlēties. Šo gadu laikā zīmols ir ļoti pielicis atpazīstamībā un kvalitātē, tāpēc šos auto vienmēr ir arī viegli pārdot tālāk. Cilvēki tos novērtē. Tas ir ļoti svarīgi.

Pirms tam bijām pamēģinājuši arī citus zīmolus, tomēr laika gaitā esam sapratuši, ka Škoda ir kārtīgs darba zirgs! To pierāda arī ekselis, jo mums ir ļoti svarīga katra nobrauktā kilometra pašizmaksa. Piemēram, Kodiaq ietver ļoti daudz jauno tehnoloģiju un tas nav sliktāks par Volkswagen krosoveru. Neesam gatavi par vārdu pārmaksāt. Lai arī man nepatīk, ka Covid laikā cenas šiem auto pacēlās un vairs nekrīt, cenas attiecība pret kvalitāti joprojām ir ļoti laba.

-          Kā ar izturību?

Ja neviens man nesūdzas, tātad viss ir kārtībā. Ar šiem auto nav dīkstāves un negaidītu remontu, kas uzņēmumam darbībai ir ļoti būtisks aspekts. Turklāt tie ir komfortabli un draudzīgi mūsu mugurai, tādējādi mazāk nogurdinot autovadītāju. Tas ir svarīgi, jo daži no mūsu mežu pircējiem un vērtētājiem gadā nobrauc pat 80 000 km. Mūsu uzņēmumā nav politikas, ka auto būtu jāmaina ik pēc 4 gadiem. Ar dažām Škodām astoņu gadu laikā esam nobraukuši jau 500 000 km.

Protams, braucot tik daudz kilometru, ir gadījušās avārijas, kur auto tiek norakstīti. Pēdējais negadījums notika pērn rudenī, pie Lapmežciema. Ja neskaita nospiedumu no drošības siksnas un to, ka dažas dienas pasāp ribas, vadītājam viss bija kārtībā. Dārgākais ir nevis dzelzis, bet cilvēks. Tāpēc vien ir vērts iegādāties mūsdienīgu auto.

-          Kāds ir apvidus, kurā šīs automašīnas pavada ikdienu?

Mums ir gan 4x4, gan 4x2 modeļi. Arī apstākļi ir ļoti dažādi. Nākas iebraukt arī sarežģītā apvidū mežā, taču kā mēs zinām – jo lielāks džips, jo tālāk jāiet pēc traktora. Vienmēr īpaši jaunajiem darbiniekiem atgādinu, ka grūtākajās vietās nav jādzenas iekšā. Arī pašam ir gadījies pa forvardera pēdām iebraukt mežā, nevis tos 200 metrus iet kājām. Tad nācās 7 km meklēt kāpurķēdnieku, kas izvilks ārā.

Kāds šo automašīnu aprīkojums – bāzes versijas vai bagātīgāka modifikācija?

Mēs necenšamies ielikt automašīnā karsto akmeņu masāžu, jo pēc pārpakota auto nejūtam vajadzību, taču jāteic, ka jau bāzes versijā Škoda ir ļoti labi aprīkota. Dārgāki vācu zīmoli prasa naudu par dažām tehnoloģijām, kas šeit jau pieejamas uzreiz. Man pat gribētos, lai varētu noņemt dažas fīčas nost, lai samazinātu cenu.

-          Izvēlaties benzīna vai dīzeļdzinēja automašīnas?

Ņemot vērā lielos nobraukumus, pārsvarā izvēlamies dīzeli.

-          Vai elektrifikācija un elektroauto varētu būt jūsu autoparka nākotne?

Ikdienā ir grūti paredzēt, cik lielas distances būs jānobrauc, tāpēc pagaidām neesam izskatījuši elektromobiļus. Attālumi ir lieli, bet laiks ir ļoti svarīgs, tāpēc nevaram atļauties kavēties pie lādētāja. Ja nobraukums būtu neliels, tad mēs noteikti izskatītu šādu iespēju. Tiesa, tālākpārdošanas vērtība šiem auto ir ļoti vāja un tas nav mazsvarīgi.

-          Kā ar automašīnām no Ķīnas?

Mēs principiāli šādus auto nepirksim. Ir daudz aspektu - Ķīnas valdības subsīdijas, nenormēti darbalaiki, nepierādāmas produktu pārbaudes un standarti. Mūsu tirgus viņiem ir ļoti interesants, taču Eiropas auto ražotāji no tā cieš. Eiropai ir jāsargā savs tirgus. Kā to izdarīt? Mums pašiem Ķīnas produkcija vienkārši nav jāpērk. Paliekam uzticīgi Eiropai!

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...