2017.gada 1.decembris

Atvērt galeriju

Reti kurš auto dizainers ir bijis tik pretrunīgi vērtēts, kā Kriss Bengls. Pat šobrīd daudzi uzskata, ka viņš radījis dažus no neciešamākajiem BMW šī vācu autoražotāja vēsturē. Savukārt citi ir pārliecināti, ka tieši viņam BMW ir parādā pateicību par šī zīmola izkustināšanu no rutīnas, kas lika arī citiem konkurentiem domāt par jaunu pieeju savu modeļu dizainam.

Kopš 2009. gada februāra, kad Bengls negaidīti atstāja savu amatu BMW, viņš ilgus gadus bija pilnībā attālinājies no auto industrijas, taču tagad ir atgriezies, Losandželosas autoizstādē demonstrējot konceptmodeli Redspace. Kas Benglam ir padomā, mēs vēl nezinām, taču šis ir labs iemesls atskatīties uz viņa līdzšinējo karjeru – un spilgtākajiem darbiem, kas tapuši viņa uzraudzībā.

Opel Junior (1983)

Ohaio štatā dzimušais Bengls savas gaitas autoindustrijā sāka General Motors Opel galvenajā mītnē Vācijā. Viņa pirmais veikums bija interjers Opel Junior konceptauto, kas tika parādīts 1983. gada Frankfurtes auto izstādē un piesaistīja plašu uzmanību ar inovatīvo mērinstrumentu paneļa risinājumu.

Daži no Opel Junior dizaina elementiem (tai skaitā priekšējie lukturi un siluets) precīzi ieskicēja otrās paaudzes Corsa, kas nāca klajā 1992. gadā. Tomēr Bengla autortiesības tika ierobežotas tikai ar interjeru, kas pat nenonāca līdz Corsa ražošanas versijai.

Bengla karjera Fiat (1985)

1985. gadā Bengls pameta darbu Opel un aizgāja uz Fiat, kur viņa uzdevums bija radīt nākamās paaudzes Panda mazauto. Tiesa gan, oriģinālais Italdesign studijas radītais Panda, kas nāca klajā 1980. gadā, netika aizstāts ar jaunu versiju līdz pat 2003. gadam. Bengla idejas atkal nenonāca līdz ražošanas versijai. 

Fiat Coupé (1990)

Šis ir Krisa Bengla nozīmīgākais veikums Fiat paspārnē. Viņš sāka (un pabeidza) to zīmēt 1990. gadā, radot iespaidīga izskata divdurvju mazauto uz Fiat Tipo platformas. Jau tad bija redzama Bengla netipiskā pieeja auto dizainam un tieši viņa skice uzvarēja konkurencē ar Pininfarina piedāvājumu. Fiat Coupe interesantā veidā apvienoja retro stilu ar attiecīgā laika perioda izpratni par to, kas ir moderns auto. 

Bengla ēra BMW (1992)

Kad Fiat Coupe nonāca pārdošanā 1993.gadā, Bengls darbu Itālijas autoražotājā jau bija pametis. Par viņa jauno darbavietu kļuva BMW, kur viņš tika iecelts par pašu galveno dizaina jautājumos. Daudziem šāds pavērsiens lika saraukt pieri, ņemot vērā, ka Bengls kļuva par pirmo amerikāni šajā amatā. Tobrīd BMW modeļu klāstā bija tikai 3. sērija, 5. sērija (attēlā), kā arī 7. un 8. sērija, turklāt visi šie modeļi iemiesoja ļoti ciešu līdzību.

BMW Z3 (1995)

Pirmais jaunais BMW modelis Krisa Bengla uzraudzībā bija Z3, ko radīja japānis Jodži Nakašima. Abi iepriekš jau bija pazīstami, jo iepriekš īsu brīdi bija strādājuši vienā komandā Opel. BMW Z3 kļuva par simbolisku modeli – tas bija pirmais auto, kas tika ražots jaunajā BMW rūpnīcā Spartanburgā, ASV Dienvidkarolīnas štatā.  BMW Z3 saglabāja līdzšinējo BMW rodsteru proporcijas, taču tā izskats nebija tik mežonīgs, kā tiešajam priekštecim Z1.

BMW Z9 Gran Turismo koncepts (1999)

Šis bija pirmais BMW projekts, kur Benglam tika dota pilnīga brīvība. BMW Z9 Gran Turismo konceptauto debitēja 1999. gada Frankfurtes auto izstādē, ar savu oglekļa šķiedras korpusu ieskicējot kompānijas dizaina valodu 21. gadsimtam. Vienlaikus tas arī bija pirmais paraugs Bengla netipiskajam rokrakstam, kas caurstrāvoja arī visus nākamos viņa radītos BMW.

BMW X5 (1999)

Pirmās paaudzes BMW X5 tapšanā Bengls cieši sadarbojās ar Krisu Čepmenu. Atbildība bija milzīga  –  BMW pieprasīja, lai līdzšinējā kompānijas dizaina valoda tiktu precīzi transformēta uz pilnīgi jauna tipa auto. Kā zināms, tolaik BMW un apvidus auto daudziem šķita absolūti nesavienojami jēdzieni. Taču tieši ar šo modeli sākās BMW dizaina renesanse – jo pircējiem tas patika, nostiprinot Bengla reputāciju kompānijas bosu acīs.

Mini hečbeks (2000)

Radīt 21. gadsimta Mini savā ziņā bija vēl atbildīgāks uzdevums, nekā BMW X5. Kopš 1959. gada oriģinālais Mini bija diezgan lielā mērā transformējies, taču tā pamata veidols nebija īpaši mainījies. Bengla komanda veiksmīgi saglabāja šīs leģendas esenci pilnīgi jaunā iepakojumā.

Tas bija vēl viens Bengla sasniegums, kas lika viņa vārdam izskanēt arī ārpus auto industrijas rāmjiem. Pie viņa vērsās Hennesy ar priekšlikumu izveidot jaunu pudeli VSOP konjakam. “Tikai nesačakarē to” – tā, pēc Bengla vārdiem, teikuši Hennesy pārstāvji un darba atbildības ziņā šis uzdevums bijis tikpat smags kā jaunais Mini.

BMW 7. sērija (2001)

No pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem līdz pat gadsimtu mijai BMW sedanu dizains tika veidots pēc principa “viena desa, trīs izmēri”. Bengls bija cieši apņēmies šo tradīciju mainīt un ar ceturtās paaudzes 7. sērijas BMW (E65) iedibināja pilnīgi jaunu dizaina virzienu. Līdz ar šo modeli, kura pamatā bija stila iezīmes no Z9 Gran Turismo koncepta, autožurnālistu aprindās parādījās tāds jēdziens kā “Bengla dibens”.

Lai arī daudzus šāda BMW luksusa auto interpretācija pārsteidza, turklāt ne gluži labākajā nozīmē, pats autors to skaidroja tā: “Mēs nekopējam neviena cita ražotāja dizainu un pat ne savējo, tāpēc dažiem cilvēkiem tas, iespējams, rada diskomfortu”.

BMW X-Coupe koncepts (2001)

Uz BMW X5 bāzes veidotais X-Coupe koncepts atstāja paliekošu zīmi vācu autoražotāja dizaina vēsturē divu iemeslu dēļ. Vispirms, tas kļuva par pirmo mēģinājumu izmantot strauji augošo pieprasījumu apvidus auto segmentā, radot sportiskāku modeli, kas kvalificētos “kupejas” raksturojumam. Otrkārt, daudzi no šī konceptauto dizaina elementiem vēlāk tika realizēti citos BMW modeļos. 

BMW CS1 koncepts (2002)

2002. gada Ženēvas auto izstādē demonstrētais CS1 konceptauto savā ziņā paskaidroja, kāpēc BMW bija nepieciešams veikt revīziju savā dizaina departamentā. Bavāriešu autoražotājs tobrīd gatavojās paplašināt savu modeļu klāstu, debitējot trīs jaunos tirgus segmentos, kā arī atgriezties tajos segmentos, no kuriem tas iepriekš bija aizgājis. Tāpēc bija skaidrs – lai pievērstu plašāka pircēju loka uzmanību, septiņi jauni modeļi nedrīkstēja izskatīties teju identiski. Jaunās BMW ofensīvas karognesējs bija 1. sērijas BMW hečbeks un CS1 koncepts bija pirmā skice, kas ļāva prognozēt tā izskatu.

BMW Z4 (2002)

Šis ir labākais piemērs, kas raksturo Bengla īpatnējo rokrakstu. Z4 izmēri bija gandrīz identiski kā Z3, taču viss pārējais tika izgudrots vēlreiz. Nevienam nebija nekādu šaubu, ka tas ir jaunākais BMW rodstera modelis.

BMW 5. sērija (2003)

Tas, ko Bengls izdarīja ar 5. sēriju (E60) , izraisīja visplašākās diskusijas gan autožurnālistu, gan BMW fanu aprindās. Kamēr līdzšinējais modelis (E39), ko veidoja Jodži Nakašima, izpelnījās ļoti pozitīvas atsauksmes un līdz šim brīdim tiek uzskatīts par vienu no simpātiskākajiem 5. sērijas paraugiem, 2003. gadā klajā nākušais E60 bija kaut kas radikāls un tika uzņemts ar dalītām jūtām.

Vieniem tas patika, citiem galīgi nepatika, taču daudzi cerēja, ka, līdzīgi kā labs vīns, ar laiku tas nobriedīs un kļūs saprotamāks. Šī bija pirmā reize vācu autoražotāja vēsturē, kad BMW 5. sērijas un 7. sērijas modeļi izskatījās pilnībā atšķirīgi, tomēr “vīns nenobrieda” un BMW bosi vēlāk nolēma, ka tā pagaidām būs arī pēdējā.

BMW 6. sērija (2003)

Kamēr Z9 konceptauto tikai nedaudz ieskicēja E65 7.sērijas BMW, no jauna atdzimusī 6. sērijas kupeja 2003. gadā bija vēl tiešāks šīs dizaina koncepcijas iemiesojums. Bengla komandai vien nācās konceptmodeļa proporcijas pielāgot E60 modeļa platformas izmēriem un auto bija gatavs.

BMW X3 (2003)

BMW turpināja ofensīvu SUV segmentā, taču Bengls uzstāja, ka uzņēmuma dizains nedrīkst atgriezties pie Matrjoškas principa, kādu autoražotājs bezrūpīgi piekopa deviņdesmitajos gados. Pirmās paaudzes X3 bija ļoti daudz komponentu no tobrīd topošā piektās paaudzes 3. sērijas BMW (E90), taču ārēji tie nebija tik līdzīgi kā E39 5. sērija un pirmās paaudzes X5.

Tas nekļuva arī par mazāka izmēra X5, jo Bengls ar X3 priekšgalu izdarīja kaut ko tik negaidītu, ka atsevišķi BMW fani līdz šim brīdim to vērtē kā vienu no neglītākajiem auto šī zīmola vēsture. Tomēr BMW bosi to piecieta, jo Benglam savā ziņā bija taisnība - X3 veiksmīgi palīdzēja piesaistīt jaunus klientus, kuriem šis bija pirmais BMW. Tobrīd daudziem galvenais bija fakts, ka tas ir krosovers, turklāt ar prestižu logo – un lētāks, nekā X5.

Rolls-Royce Phantom (2003)

1998. gadā BMW iegādājās leģendāro britu zīmolu Rolls-Royce, kura dizaina nodaļas vadība arī tika uzticēta Krisam Benglam. Konfliktsituācijām bagātajā atdalīšanās procesā no toreiz radniecīgā Bentley,  Rolls-Royce pazaudēja gan savu rūpnīcu, gan V8 motoru un tāpēc ražotājam bija vajadzīga jauna dizaina identitāte, kas neradītu satraukumu Rolls-Royce kaprīzo klientu vidū. Strādājot Bengla vadībā, dizainers Mareks Djordevičs  pierādīja, ka zīmola vēsturiskās tradīcijas ir iespējams saglabāt arī pilnīgi atšķirīgā interpretācijā.

BMW 1. sērija (2004)

Šis hečbeks iezīmēja BMW parādīšanos jaunā tirgus segmentā, kur līdz šim saimniekoja uz Golf bāzes veidotais Audi A3. Neviens nebija pārsteigts, redzot, ka pirmās paaudzes 1. sērija lielā mērā atgādina CS1 konceptu. Bengla vadībā radītais auto kļuva par pamatu arī 1. sērijas kupejai un kabrioletam, apliecinot pretrunīgi vērtētā dizainera vīziju elastību.

BMW 3. sērija (2004)

Kompaktās biznesa klases pārstāvis, 3. sērijas BMW vienmēr ir kalpojis kā visspilgtākais piemērs vācu autoražotāja lozungam “bauda braukt” un tiek uzskatīts par gaitas komforta un vadāmības līdzsvara etalonu šajā segmentā. Ņemot vērā, ka tas ir viens no ražotāja vispārdotākajiem modeļiem, BMW bosi neļāva Benglam pārāk izpausties. Ņemot vērā uzliktos ierobežojumus, amerikānis un viņa komanda tomēr panāca, ka E90 ir sava seja, kas nav 5. vai 7. sērijas samazināta kopija.   

BMW X6 (2008)

X6 bija vēl viens sarežģīts un riskants uzdevums, jo tas pārstāvēja pilnīgi jaunu virzienu strauji augošajā SUV segmentā. Neviens no BMW konkurentiem neko tādu vēl nebija uzdrošinājies darīt. Bengls tika ar to galā lieliski, radot auto, kas strauji kļuva par vienu no pieprasītākajiem modeļiem BMW klāstā.

BMW GINA koncepts (2008)

Oficiāli saukts par GINA Light Visionary Model, šis konceptauto ieskicēja diezgan tālas nākotnes auto vīziju. Tā audekla virsbūve spēja mainīt formu, priekšejie lukturi atvērās un aizvērās kā acis, aizmugures spoileris pacēlās, kad bija nepieciešams, bet muskuļotais siluets demonstrēja iespējamu virziena maiņu BMW dizaina identitātē. Iespējams, ka tā arī būtu noticis, ja Bengls būtu palicis kompānijas darbinieku sarakstā.

Bengla aiziešana no BMW

2009. gadā Bengls negaidīti atvadījās no BMW un pameta auto industriju. 2009. gada februārī viņa vietu pārņēma Adrians van Hoidinks, holandietis, kurš jau vairākus gadus bija pavadījis BMW dizaina nodaļā. Savukārt pats Bengls pārcēlās uz dzīvi Itālijā, kur kopā ar dēlu nodibināja savu dizaina studiju, bet 2012. gadā kļuva par korejiešu elektronikas giganta Samsung galveno dizaineri.

Jautājumi vai komentāri? Raksti mums uz info@whatcar.lv

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...