2013.gada 9.maijs

Nereti Latvijas šoferi tiek kritizēti par viņu zemo autovadīšanas kultūru, un te savs viedoklis ir ikdienas braucējiem, apdrošināšanas speciālistiem, ceļu policistiem un arī satiksmes psihologiem.

Lai arī novērojumi ir dažādi, satiksmes psihologi atzīst, ka šoferu kultūra pēdējās desmitgadēs ir mainījusies. Viņi skaidro, ka braukšanas kultūra sakņojas pašas tautas vērtībās un mēs braucam tā, kā dzīvojam: ja autobraucējs neievēro likumus un noteikumus citās dzīves sfērās, tad arī, braucot ar auto, viņš pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors un satiksmes psihologs Inars Austers skaidro: „Kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē Latvijas autovadītāju uzvedību, ir kultūras vērtības.

Šobrīd postkomunisma telpā īpaši svarīga ir vara, tāpēc ir svarīgi apkārtējiem nodemonstrēt, cik jauna ir automašīna un kāda ir tās jauda. Tas noved pie riskantas uzvedības uz ceļa, savas varas demonstrēšanas.”

Kāpēc Rietumvalstīs brauc civilizētāk, nekā Latvijā?

Valstīs, kur iedzīvotāji viens pret otru izturas atbildīgāk un rūpējas par citiem, brauc uzmanīgāk, agresīvu un rupju pārkāpumu ir krietni mazāk. Šāda situācija vērojama Rietumeiropas demokrātijās. Ja kultūras līmenī un vērtībās ir pieņemts rūpēties par citiem, tad šajās valstīs arī satiksmes drošība ir augstāka.

Latvijā satiksmes psihologu veiktajā pētījumā par autobraucēju kultūru secināts, ka indivīda izturēšanās un attieksme citās dzīves sfērās ietekmē to, kā viņš vada auto un kāda ir viņa autobraukšanas kultūra.

Piemēram, ja cilvēks nemaksā nodokļus vai savā darba vietā atļaujas veikt mahinācijas, tad viņš nevar vadīt auto korekti. Pastāv cieša korelācija starp to, kāds cilvēks ir sadzīvē, un to, kā viņš vada auto.

Kā dzīvot tālāk?

Speciālisti atzīst, ka deviņdesmitajos gados Latvijā bija daudz rupju pārkāpumu un pašlaik situācija uzlabojas, taču nevaram gaidīt, ka pusgada laikā mainīsies tas, kas ticis kultivēts vairākus gadu desmitus.

Sabiedrībai jāiemācās pareizi izmantot šī brīža varu un tehniskās zināšanas, lai uzlabotu satiksmes drošību un autobraucēju kultūru Latvijā. Redzamiem kultūras uzlabojumiem Latvijā būtu nepieciešams veidot atbilstošu regulējumu, lai autovadītājiem vieglāk ir ievērot, nevis pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus.

Protams, ir jābūt arī tehniskiem ierobežojumiem un atbilstošiem sodiem. Jāattīsta arī sociālais spiediens uz tiem, kuri pārkāpj noteikumus, prasot no viņiem normu ievērošanu.

Satiksmes psihologi palīdz dažādām iestādēm izprast, kā autovadītāji novērtē apkārtējo vidi, kādas zīmes viņi ievēro krustojumos, kā tās uztver u.c. Lai pētītu autovadītāju rīcību un panāktu satiksmes uzlabojumus, dažādi satiksmes psiholoģijas eksperimenti plaši tiek izmantoti Nīderlandē, Somijā un citviet Eiropā.

Arī 5 km/h ir nozīme

Satiksmes drošības uzlabošanai dažās Eiropas valstīs tiek izmantoti arī neparasti pētniecības veidi, piemēram, ilūziju izveidošana uz ceļa seguma vai ceļmalām, kas atgādina ielāpus uz asfalta.  Ar šo ielāpu palīdzību tiek panākta ātruma samazināšana, autovadītāji kļūst vērīgāki.

Ivars Austers norāda: „Esam atklājuši uzskatāmu piemēru tam, kādas sekas var izraisīt kaut neliela ātruma palielināšana. Ja apdzīvotā vietā palielina ātrumu par 5 kilometriem, tad iespēja piedzīvot nelaimes gadījumu pieaug 2 reizes.”

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...