Ziņas

Par stāvvietu kvītīm un parādu piedzinējiem

Neapmaksātas EuroPark kvītis
Kāds ir juridiskais pamatojums?
Komentē jurists Edgars Džeriņš un EuroPark

Vairāki lasītāji mums ir sūdzējušies par parādu piedzinējiem, kas vērsušies pret viņiem saistībā ar nenomaksātām EuroPark soda kvītīm par stāvvietām Rīgā.

Kā Whatcar.lv paskaidroja jurists Edgars Džeriņš, viss, ko atsūta EuroPark un parādu piedziņas uzņēmums Lindorff sakarā ar šīm kvītīm, nav jāuztver kā pasaules gals.

Noteikumi nav saistoši?

Kā norāda jurists, SIA EuroPark Latvia ir vienkārša sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai nav nekādas tiesības uzlikt sodus. „EuroPark sodus uzliek saskaņā ar saviem „Autostāvvietas Lietošanas Noteikumiem.”, bet šie noteikumi nevienam nav saistoši”, uzsver Džeriņš.

Te svarīgi pieskarties jautājumam par normatīvā akta jēdzienu un normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju. Administratīvā procesa likuma (APL) 15.panta otrā daļa nosaka: „Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

1)            Satversme;

2)            likums;

3)            Ministru kabineta noteikumi;

4)            pašvaldību saistošie noteikumi.”

Policija par stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, piemēram, soda saskaņā ar ārējo normatīvo aktu – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Transportlīdzekļu riteņu bloķētājus par stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliek saskaņā ar Rīgas domes (pašvaldības) saistošajiem noteikumiem Nr.18 – „Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi”, taču, kā norāda jurists, arī tie ir visnotaļ apšaubāmi.

Bez ārējiem normatīvajiem aktiem ir arī iekšējie normatīvie akti. APL 16.panta pirmā daļa nosaka: „Iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām. Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs.”

Piemēram, ceļu policijas darba organizāciju reglamentē noteikumi Nr.5 – „Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā.”

Tātad SIA noteikumiem nav normatīva un saistoša rakstura, ja vien konkrēts cilvēks – transportlīdzekļa vadītājs nav piekritis šādus noteikumus ievērot. Edgars Džeriņš norāda: „šeit parādās būtiskākais Euro Park darbības trūkums – viņi savas „soda kvītis” sūta auto īpašniekam bez jebkāda tiesiska pamata”.

Civillikuma 1402.pants nosaka: „Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.”

Sīkāk par katru no saistību rašanās pamatiem:

(1) Civillikuma 1403.pants nosaka: „Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.” Parasti transportlīdzekļa īpašnieks nav dibinājis nekādas tiesiskas attiecības ar SIA EuroPark Latvia, t.i. - nav noslēdzis līgumu.

(2) Civillikuma 1635.pants nosaka: „Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.” Transportlīdzekļa īpašnieks nav veicis nekādu neatļautu darbību attiecībā pret SIA „EuroPark Latvia”.

(3) Latvijā nav neviena likuma, ne arī kāda cita normatīvā akta (te jēdziens likums ir jāsaprot plašāk – visi ārējie normatīvie akti), kurš noteiktu, ka transportlīdzekļa īpašniekam būtu jāveic kaut kādi maksājumi SIA EuroPark Latvia.

Kam jāsūta kvītis?

Savās soda kvītīs SIA EuroPark Latvia atsaucas uz Civillikuma 1428. un 1537.pantu, norādot, ka SIA stāvvietas lietošanas noteikumi ir uzskatāmi par līgumu starp klāt neesošām personām.

Taču, kā norāda jurists, tādā gadījumā soda kvītis, lēmumi, piedziņas dokumenti ir jāsūta tieši tai personai, kura novietoja transportlīdzekli stāvvietā, nevis auto īpašniekam.

Edgars Džeriņš neslēpj: „Lindorff sūta daudz vēstules, kuras es uzreiz metu miskastē. Kad viņi uzraksta e-pastu vai zvana, tad es lūdzu viņiem vērsties tiesā un mēģināt pierādīt, ka mana automašīna ir noslēgusi kaut kādu līgumu.

Civillikuma 1405.pants: „Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; ... .”

Transportlīdzeklim  nepiemīt ne tiesību spēja, ne rīcības spēja noslēgt līgumu. Tieši tāpēc ne EuroPark Latvia, ne Lindorff nekad nav vērsušies tiesā”, secina jurists. 

EuroPark viedoklis

Mārtiņš Meisītis, uzņēmuma EuroPark valdes loceklis, komentējot jurista apgalvojumus, norāda: "Pirmkārt, kas attiecas uz EuroPark priekšapmaksas autostāvvietas pakalpojuma līguma noslēgšanas subjektiem, jānorāda, ka līgums netiek slēgts ar automašīnu, bet gan ar personu, kas to novieto autostāvvietā, vēloties izmantot EuroPark sniegto pakalpojumu.

Otrkārt, kas attiecas uz EuroPark priekšapmaksas autostāvvietas pakalpojuma līguma noslēgšanas kārtību, jānorāda, ka priekšapmaksas autostāvvietas lietošanas noteikumi satur tāda līguma noteikumus, kas saskaņā ar Civillikuma 1537.pantu tiek noslēgts starp klātneesošām personām.

Proti, iebraucot un novietojot automašīnu teritorijā, kurā ierīkota maksas autostāvvieta, persona tiek iepazīstināta ar šīs autostāvvietas lietošanas noteikumiem un ar noteiktām darbībām paužot savu piekrišanu šiem noteikumiem, līguma noslēgšana tiek veikta atbilstoši arī Civillikuma 1428. un 1535.panta prasībām.

Pienākums izpildīt noslēgto līgumu pamatojams ar Civillikuma 1587.pantu. Līgums tiek atzīts par noslēgtu ar brīdi, kad automašīnas vadītājs novieto automašīnu autostāvvietā. Autostāvvietu lietošanas noteikumi ir saistoši nevis kā normatīvais akts, kā tas nepareizi apspriests rakstā, bet gan kā noslēgts privāttiesisks līgums.

Jautājums par EuroPark priekšapmaksas autostāvvietu lietošanas līgumu noslēgšanas kārtību ir daudzkārt vērtēts Patērētāju aizsardzības centra lēmumos, kā arī tiesu spriedumos, atzīstot to par pamatotu un tiesisku.

Būtiski norādīt, ka šāda līgumu slēgšanas kārtība ir plaši izplatīta dažādās jomās, piemēram, braukšana sabiedriskajā transportā, degvielas iegāde automātiskajās degvielas uzpildes stacijās utt. Tāpat pilnīgi analogi autostāvvietu izmantošanas pakalpojuma līgums tiek noslēgts, novietojot automašīnas Rīgas pilsētas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” apsaimniekotajās autostāvvietās.

Treškārt, kas attiecas uz EuroPark tiesību aizsardzību, jānorāda, ka EuroPark uzskata par saprātīgu līgumsoda samaksu panākt ārpustiesas kārtībā. Tomēr, ja EuroPark centieni nav bijuši sekmīgi, EuroPark savu tiesisko interešu aizsardzībai vēršas tiesā, ceļot prasības par līgumsoda piedziņu. Pārsvarā tās ir lietas par maza apmēra prasībām, kā dēļ tās tiek izskatītas rakstveida procesā un paātrinātā kārtībā. Jāatzīmē, ka tiesu nolēmumi šajās lietās EuroPark ir labvēlīgi."

Uz kura Civillikuma panta pamata auto īpašniekam ir jāatbild par darbiniekiem vai draugiem, kuri ar attiecīgo auto brauc?

EuroPark valdes loceklis Mārtiņš Meisītis: "Automašīnu īpašnieku atbildību primāri noteic Civillikuma 2347.pants. Kā zināms, transportlīdzeklis ir atzīts par paaugstinātas bīstamības avotu. Minētā Civillikuma norma nosaka, ka tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību, ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots, ja vien viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ.

Arī ceļu satiksmes likuma 44.panta trešā daļa vispārēji paredz tā saukto legālo transportlīdzekļa īpašnieka atbildību. Sekojoši, tiesību aktos tiek prezumēts, ka transportlīdzekļa īpašniekam ir gan jāzina, gan jāseko tam, kādas darbības tiek veiktas ar viņam piederošo transporta līdzekli. Ja transportlīdzekli lieto kāda cita persona (ne īpašnieks), tad, ja vien transporta līdzeklis nav izgājis no īpašnieka valdījuma nepārvaramas varas vai citu personu prettiesiskas rīcības dēļ, transportlīdzekli šai citai personai tieši vai netieši var būt uzticējis tikai transportlīdzekļa īpašnieks.

Tomēr tā kā publiski pieejamās datu bāzēs ne vienmēr tiek uzrādīti transportlīdzekļu aktuālie lietotāji (piemēram, turētāji), EuroPark sākotnēji ar saviem prasījumiem vēršas pret transportlīdzekļu īpašniekiem. Taču tas neliedz transportlīdzekļu īpašniekiem vai nu uzrādīt faktisko transportlīdzekļa lietotāju vai regresa kārtībā prasīt izdevumu atlīdzināšanu no personas, kas attiecīgajā laikā automašīnu lietojusi."

Skaidrība būtu jāvieš tiesai?

Tomēr jurists Edgars Džeriņš norāda, ka, lai arī ir saņemtas kvītis no EuroPark un brīdinājumi no parādu piedzinējiem, neviens no šiem uzņēmumiem nav vērsies tiesā pret viņu kā auto īpašnieku.

Jurists skaidro, ka tas ir tāpēc, ka prasība jāvērš pret to personu, kura brauca, nevis pret auto īpašnieku - tātad pret līgumslēdzēju pusi. “Es kā auto īpašnieks neesmu iesaistīts līgumattiecībās Civillikuma 1537.panta kontekstā”, paskaidro Džeriņš.

Tāpat jurists uzskata, ka EuroPark komentārs par Civillikuma 2347.pantu ir maldinošs. “Pirmkārt, man ir juridiskais birojs un mana darbība nav saistīta ar paaugstinātas bīstamības avotu (šis pants attiecas uz transporta uzņēmumiem).

Otrkārt, šajā pantā ir runa par zaudējumiem, kurus nodara auto. Taču nesamaksāšana par stāvvietu nav zaudējumu nodarīšana. Visbeidzot, ja cilvēks, kuram iedodu auto, izraisa ceļu satiksmes negadījumu, tad policijai ir tiesības pieprasīt no manis kā īpašnieka informāciju par personu, kura vadīja auto. Bet EuroPark kā privātpersonai šādas tiesības nav. Tāpēc viņi nezina vadītāju un nezina pret ko vērsties tiesā”, rezumē Edgars Džeriņš.



Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!

Saistītie raksti

Auto tests

BMW X2

What Car? Vērtē Novērtēts ar 3 no 5

BMW X2 ir viens no pievilcīgākajiem kompaktajiem krosoveriem premium segmentā – tam ir elegants interjers, laba vadāmība, taču diemžēl – arī pacieta gaita un ierobežots praktiskums, salīdzinot ar dažiem citiem konkurentiem.