Nolicis malā uzņēmējdarbību un pievērsies mazbērniem, Boriss Holodņuks ir viens no tiem Latvijas automobilistiem, kurš nolēmis ikdienas vajadzībām izmantot Ķīnā ražotu spēkratu…

Pašlaik esmu pilna laika pensionārs, un kurš gan vēl varētu pirkt auto savam priekam, ja ne seniors!? 

Kopš 1994. gada man bija vienas japāņu markas apvidnieki. Es ar tiem braucu līdz kādam 2008. gadam, līdz tos pārtrauca ražot. Šajā posmā auto mainīju reizi trijos četros gados. Kamēr strādāju, braucu ikdienas gaitās, taču bija arī diezgan daudz tālo braucienu - makšķerēšana Skandināvijā, ceļojumi pa Eiropas valstīm. Īsāk sakot, tas bija universāls automobilis visiem dzīves gadījumiem. Es būtu turpinājis to lietot, bet mašīnai, neraugoties uz apstrādi, sarūsēja visa apakšdaļa. 

Tagad, esot pensijā, man tāds braucamais nav vajadzīgs. Džipam bija 3,8 litru benzīna motors un attiecīgs degvielas patēriņš – principā būtu jāvadā līdzi neliela degvielas cisterna. Pildot vectēva pienākumus, vizinu bērnus uz skolu un dārziņu, un tērēt 20 litru dienā nu nemaz negribētos. 

Sākotnēji skatījos uz Dongfeng, bet tad parādījās septiņvietīgais Chery Tiggo 8 ar uzlādējamo hibrīdu, un es sapratu, ka tas būs optimāls variants. Var teikt, ka ar 3–4 eiro vērtu uzlādi man pietiek trim dienām. Ir atšķirība, vai ne? Bet tālajiem braucieniem ir benzīns, un cik tad 1,5 litru motors ēd? Jāsaka, manā gadījumā liela nozīme bija arī dīlera reputācijai. Neesmu dzirdējis neko sliktu par Aleksandru Oskinu ne kā par cilvēku, ne uzņēmēju, bet Rīga ir maza pilsēta un informācijas aprite ir ļoti ātra. Domāju, dīlerim nāksies darīt visu nepieciešamo, lai to saglabātu. Patiesību sakot, tieši šeit, manuprāt, ir vismazākais risks. Esmu drošs, ka ilgtermiņā viss būs kārtībā. Tagad skatīšos, kā ies ar ekspluatāciju, jo pagaidām nezinu, ko esmu nopircis. Pašam šķiet, ka esmu izvilcis veiksmīgo lozi, jo mašīna maksāja 40 000 eiro, tai ir 7 gadu garantija plus 8 gadu garantija akumulatoram. 

Patiesībā tāds bija mans nosacījums – auto bija jābūt pilnībā nokomplektētam. Man atlika izvēlēties krāsu. Ņēmu zaļo metāliku -  nav īpaši uzkrītoša, bet, kad auto ir tīrs un spīd saule, izskatās ļoti pievilcīgi. 

Izskatīju, jā, bet piedāvājumā esošie elektromobiļi nav pietiekami lieli. Pat mans septiņvietīgais Chery dažreiz šķiet par mazu manai lielajai ģimenei, taču ikdienas braucieniem tas der ļoti labi. 

Bez minētā apvidnieka man ir bijuši gan vācieši, gan japāņi, gan zviedri, nemaz nerunājot par padomju ražojuma astoto un devīto žiguli. Esmu izmēģinājis visvisādus auto! Bet, piemēram, pie japāņiem es vairs neatgriezīšos. Wess Select ir labi konsultanti, kuri visu pamatīgi izskaidroja. Viņi neuzstāja uz auto iegādi, drīzāk mudināja to labi apskatīt, izbraukt. Vispār man nav nekādu aizspriedumu pret ķīniešu automašīnām. Vecās dienas sen ir pagājušas – tagad viņiem ir pavisam cita līmeņa rūpnīcas, pavisam cita līmeņa produkti un arī pavisam citas ambīcijas. Kā es saprotu, viņi strauji iekaro Eiropas tirgu. Šaubos, vai ieņems Ameriku, bet Eiropu gan. 

Lūk, tādi arī ir – vedu bērnus uz skolu, uz dārziņu, uz sporta nodarbībām, uz citiem pulciņiem, pa veikaliem. Drīz sāksies vasaras sezona, brauksim uz vasarnīcu. Es domāju, ka mans ikdienas nobraukums ir kādi 30–40 kilometri. Gadā sanāk kādi 20 000 kilometru, ieskaitot ārzemes. 

Es dzīvoju privātmājā, tāpēc ar uzlādi nav problēmu. Izmantoju parasto kontaktligzdu un lādēju, kad ir izdevīgs tarifs. Varētu, protams, nopirkt savu uzlādes staciju, taču es pēc tās neredzu vajadzību. Uzlieku, cikos uzlādei jāsākas, cikos jābeidzas, palādēju dažas stundas, un ar to pilnīgi pietiek. Ir ērti! 

Man iznāks 4,5–5,5 litri. Manuprāt, tas ir labs rādītājs, ekonomija kā uz delnas. Bet tā tas ir manos īsajos braucienos. Kas būs tālāk, redzēsim. 

Domāju, kaut kad rudenī varētu uztaisīt pirmo kopīgo ģimenes braucienu uz kādu tālāku mērķi, teiksim, Čehiju. Bet vispār es vasarā taisos makšķerēšanas braucienā uz Skandināviju un kaut kad augustā uz Itāliju un Spāniju. 

 Nevienai no manām līdzšinējām automašīnām nav bijusi tik liela un ērta multimediju sistēma. Protams, būtu ērtāk, ja tā darbotos latviski vai krieviski, bet es domāju, ka viņi ar laiku to atrisinās. Patīk lielais un ērtais salons – ar kvalitatīvu apdari un bez liekiem pribambasiem. Minimāls pogu skaits, vadība uz stūres,  manuprāt, ļoti ērti. Man arī patīk, ka transmisijas svira ir kā Mercedes-Benz, proti, uz stūres kolonnas. Nekas netraucē, nekas nenovērš uzmanību. Pārējais – kā jau visos automobiļos. Ja runā par trūkumiem, neko uzkrītošu neesmu pamanījis. Vispār, ja pie tik maza nobraukuma izlien trūkumi, auto tūlīt pat jāmaina. Tāda ir mana saprašana.

 

Man pietiek ar priekšējo piedziņu, un Tiggo ir solīds klīrenss. Ar labām riepām varam izbraukt un aizbraukt visur, kur vajag. Turklāt hibrīdam ir diezgan pamatīga jauda, un kopā ar priekšējo piedziņu tas strādā. 

Jāskatās, kāds būs otrreizējais tirgus. Skaidrs, ka ar benzīna un dīzeļa auto būs vienkāršāk, bet šajā gadījumā raizes var sagādāt akumulators – nevar zināt, kāda būs atlikusī kapacitāte. Bet tā es domāju, ka auto varētu mainīt pēc 3–4 gadiem. Atšķirībā no iepriekšējiem pirkumiem, ko iegādājos uzreiz, šim izvēlējos līzingu, kas arī ir sava veida garantija – šajā gadījumā finansiālajam ieguldījumam. 

Nē, ieteikt neko neieteikšu – ne kādu mašīnu pirkt, ne kādu sievu precēt, ne kādu hokeja izlasi taisīt. Katrs pats lai lemj, kas viņam patīk. Dažiem Ķīnas produkcija izraisa nepatiku, citam tāda pati attieksme ir pret automobiļiem no Japānas vai Korejas. Nopietni runājot, vajag iet un skatīt automašīnas, veikt testa braucienus, aprunāties ar konsultantiem un pēcpārdošanas servisa darbiniekiem.