2019.gada 9.janvāris

Atvērt galeriju

Pērn apritēja precīzi 20 gadi, kopš klajā tika laists pēdējās paaudzes Supra modelis. Tas bija auto, kas dinamikas ziņā spēja mēroties spēkiem ar Porsche 911 Turbo, turklāt – par divreiz mazāku cenu. Kopš tā laika noteiktās auto entuziastu aprindās Supra ir ieguvis kulta statusu. Par spīti tam, ka modeļa pārdošanas apjomi bija salīdzinoši niecīgi, pieprasījums pēc šķietami bezgalīgi „tūnējamā” Supra turpinājās arī pēc oficiālā pārdošanas beigu datuma, un daudzi eksemplāri ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. 

Supra vārds pirmoreiz parādījās kā greznākās Celica modifikācijas nosaukums. 1978. gadā Toyota vēlējās papildināt modeļu paleti ar grand tourer lai konkurērtu ar Datsun Z sērijas modeļiem, kas tobrīd dominēja šajā segmentā. Celica Supra ar saviem sešcilindru motoriem kalpoja kā laba alternatīva. 1981. gadā klajā nāca jau otrās paaudzes Celica Supra, pilnīgi jauns auto ar garāku riteņu bāzi un smailāku priekšgalu, kas nodrošināja vietu jauniem sešcilindru motoriem. Pircējiem bija iespēja komplektēt šo aizmugures piedziņas auto ar piecpakāpju manuālo vai četrpakāpju automātisko pārnesumkārbu. Neatkarīgā aizmugures balstiekārta bija standartaprīkojumā.

Otrās paaudzes Supra nostiprināja arī šī modeļa panākumus autosportā – Pērs Eklunds ar to startēja A grupas rallijā, bet britu sportistu Vina Pērsija un Barija Šīna tandēms palīdzēja Supra izcīnīt BTCC titulu (toreiz gan to vēl sauca par British Saloon Car Championship).

Tad klajā nāca trešās paaudzes Supra, kas īsu brīdi bija pieejama vienlaicīgi ar iepriekšējās paaudzes modeli. Tieši šīs paaudzes Supra beidzot kļuva par Supra, jo Celica ieguva priekšpiedziņu, bet aizmugures piedziņa tika rezervēta tikai Supra. balstiekārtā tika plašāk izmantots alumīnijs, motoru klāsts kļuva plašāks un tā virsotnē bija Japānas tirgum paredzētā modifikācija ar 270 ZS.

Par spīti savām ambīcijām autosportā Supra bija īstens GT klases auto, piedāvājot iespaidīgu trokšņu izolāciju un ļoti plašu aprīkojumu, kur vienīgā izvēle atlika vien metāliska krāsa, ādas apdare un automātiskā pārnesumkārba. 1989. gadā Supra ieguva turbomotoru, kas ļāva 0-100 km/h sprinta laiku samazināt līdz 6,3 sekundēm.

1993. gadā klajā nāca ceturtās paaudzes Supra, kas konkurēja ar Nissan 300ZX, Mazda RX-7 un Honda NSX. Jaunais modelis bija zemāks, īsāks un platāks un svēra par 100kg mazāk. Pircēji varēja izvēlēties 3,0 litru atmosfērisko vai biturbo motoru. Jauda attiecīgi bija no 220 ZS līdz 326 ZS. Eiropā gan tika piedāvāta tikai jaudīgākā Supra modifikācija, kas dinamikas ziņā spēja konkurēt ar tālaika Porsche 911 Turbo. Japānā šis modelis kļuva par populārāko auto tūninga subkultūras aprindās, un daži fanātiķi pat pamanījās no Supra izspiest vairāk nekā 2000 ZS. Supra tūnings bija populārs arī Eiropā, kur kāda ateljē šefs pat tika arestēts pēc tam kad Lielbritānijā ar Supra pamanījās attīstīt 320 km/h lielu ātrumu.

Lieki piebilst, ka tieši ceturtās paaudzes Supra baudīja visveiksmīgāko karjeru autosportā, piedaloties gan Lemānas sacīkstēs, gan Paikspīkā. 1996. gadā Supra tirdzniecība Eiropā beidzās, divus gadus vēlāk tā tika pārtraukta arī ASV.

Tagad Supra atkal ir klāt – mēs jau esam izmēģinājuši jaunākā modeļa prototipu, par to vari lasīt šeit. Ražošanas versija nonāks pārdošanā pavasarī.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!