Ziņas

Toyota Hilux vēsture - no pirmsākumiem līdz mūsdienām

Kā iekarot nesalaužama bezceļnieka reputāciju?
ASV tirgus ietekme Hilux attīstībā
Populārākais pikaps planētas karstākajos punktos

Reti kurš modelis var lepoties ar tādu pircēju uzticības līmeni, kādu izdevies sasniegt Toyota Hilux. Šis pikaps kļuvis par ierastu parādību šīs planētas visneviesmīlīgākajās vietās – jo gadu gaitā Hilux ir pierādījis, ka tas ir (gandrīz) neiznīcināms.

Taču Hilux sākotnēji netika radīts kā bezceļnieks. Kad 1968. gadā klajā nāca tā ciltstēvs, pilnpiedziņa vispār nebija Toyota plānos. Taču tagad tas ir auto, kas vairakkārt veiksmīgi sevi pierādījis Dakāras rallijā un kļuvis par neapstrīdamu izvēli tiem, kam nepieciešams uzticams auto, kas nepievils nekad.
Lūk, kā tas viss sākās.



Hilux pirmsākumi
Hilux nebija Toyota pirmais pikaps – japāņu autoražotājs pirms tam laida klajā vairākus citus modeļus, tai skaitā modeli, kas veidots uz Corona bāzes. Sekoja arī pilnīgi jauns modelis, ko sauca par Stout. Taču 1966. gadā Toyota izveidoja aliansi ar citu ražotāju – Hino Motors. Saskaņā ar vienošanos, Toyota apņēmās fokusēties uz vieglajiem komercauto, kamēr Hino atbildība bija vidēja un liela izmēra kravas auto. Tā rezultātā radās maza izmēra pikaps ar nosaukumu Hino Briska.


Oriģinālais Hilux (1968)
Kad pienāca laiks nomainīt Briska, jaunais modelis ieguva vārdu Hilux, apvienojot angļu valodas vārdus „high” un „luxury”. To ražoja Hino, bet Toyota to pārdeva kā savu modeli. Japāņu autoražotāja nolūks bija piedāvāt maza izmēra kravas auto tiem pircējiem, kam nepieciešams pārvadāt lielāka izmēra kravas, taču viņi tādēļ nevēlas upurēt vieglā auto komfortu un aprīkojumu.

Pirmā Hilux tehniskie parametri (1968)
Pirmās paaudzes Hilux ne tuvu nebija tāds bezceļu karalis, kāds tas ir tagad. Tas bija pieejams tikai ar aizmugures piedziņu, 70 ZS 1,5 litru tilpuma četrcilindru benzīna motoru, četrpakāpju manuālo transmisiju un tādu klīrensu, kas faktiski ļāva vien braukt pa dubļainiem ceļiem, neatstājot aiz sevis korpusa detaļas vai eļļas traipus. Aizmugures sēdekļos varēja sasēsties trijatā – ar noteikumu, ka pasažieri ir pietiekoši izkāmējuši. 1969. gadā klajā nāca Hilux ar pagarināto riteņu bāzi. ASV, kas tobrīd jau bija viens no galvenajiem Toyota ārvalstu noieta tirgiem, Hilux sākotnēji tika komplektēts ar 90 ZS motoru, taču pagarinātajai versijai tas nebija pieejams.


Hilux un tā laikabiedri (1968)
Toyota modeļu sarakstā Hilux pievienojās diviem jau eksistējošiem pikapiem, kas bija veidoti uz Corona un Crown modeļu bāzes. Tie abi faktiski bija vieglo auto variācijas komerctransporta izpratnē. Toyota nolēma fokusēties tikai uz vienu pikapu – un, atbrīvojot vietu Hilux, pārtrauca to ražošanu.

Otrās paaudzes Hilux (1972)
Oriģinālajam Hilux nebija ilgs mūžs – jau 1972. gadā nāca klajā otrās paaudzes modelis. Lai arī motoru klāsts palika nemainīgs, šim Hilux jau bija krietni civilizētāks interjers, padarot to par patīkamāku vietu, kur atrasties tālākos braucienos. Tas bija arī drošāks. ASV tirgū kļuva pieejama arī pagarinātā versija, tā tirdzniecība tika sākta arī Lielbritānijā.

Hilux Amerikas pieredze (1970)
Hilux pircēji jau sāka pieprasīt kaut ko vairāk, it īpaši ASV, kur pikapi kļuva par arvien iecienītāku dzīvesstila transportlīdzekli, nevis auto, ko izmanto tikai zemnieku saimniecībās un būvlaukumos. Atbildot uz tirgus prasībām, Toyota 1974. gadā laida klajā labi aprīkotu Hilux ar jaudīgāku motoru un trīspakāpju automātisko transmisiju. Tika piedāvātas arī dažādas aprīkojuma variācijas piedzīvojumu meklētājiem – tai skaitā kemperu tipa virsbūve un īpašā versija SR-5. Galarezultātā Toyota nolēma atteikties no Hilux modeļa nosaukuma, saucot to vienkārši par „Toyota Truck”.

Trešās paaudzes Hilux (1978)
Toyota Hilux trešās paaudzes modelis parādījās 1978. gada beigās. Dizaina ziņā nekas būtiski nemainījās, taču šis modelis atšķīrās ar jaunu balstiekārtu, kas nodrošināja labāku gaitas komfortu, kā arī disku bremzes priekšējiem riteņiem – dārgākajās modifikācijās. Atsevišķos tirgos Hilux bija pieejams ar dažādām kabīnes variācijām, tai skaitā double-cab.

Hilux iegūst pilnpiedziņu (1979)
10 gadus pēc tā laišanas klajā, Hilux joprojām tika veidots pēc tās pašas vienkāršās formulas, ko Toyota un Hino ieskicēja pirmās paaudzes modelī.  1979. gadā tas mainījās – Toyota laida klajā pilnpiedziņas Hilux, kas izmantoja tehniskos risinājumus no 40. sērijas Land Cruiser. Drīz pēc tam parādījās arī Hilux ar dīzeļdzinēju, pieejams gan ar priekšpiedziņu, gan pilnpiedziņu. Tieši pilnpiedziņas Hilux komplektā ar dīzeļdzinēju nostiprināja pamatus tam modelim, ko mēs pazīstam arī šodien.

No pikapa par SUV (1981)
Sadarbībā ar uzņēmumu Winnebago, Toyota uz trešās paaudzes Hilux bāzes radīja īpašu apvidus auto modeli, nosaucot to par Trekker. Tas neizskatījās sarežģīti – kravas kastei tika piemetināts jumts, zem kura atradās vēl viena sēdekļu rinda. Vēsturnieki vēl aizvien strīdas par to, cik daudz šādu modeļu tika saražots, taču vairums sliecas domāt, ka to skaits nepārsniedza 1500. Taču tie bija gan ar pilnpiedziņu gan priekšpedziņu, turklāt visiem bija 2,2 litru motors. Vairākums no tiem atrada pircējus ASV rietumdaļas štatos. Tiek uzskatīts, ka Trekker ir 4Runner priekštecis.


Ceturtās paaudzes Hilux (1983)
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Toyota pārsteidzoši bieži sāka mainīt Hilux modeļa paaudzes. Ceturtās paaudzes modelis nāca klajā 1983. gadā. Tas lepojās gan ar savām jaunatklātajām bezceļu pārvarēšanas spējām, gan arī izteiksmīgāku vizuālo tēlu. Modifikāciju klāstā jau bija 20 variācijas, dažādi virsbūves tipi, benzīna dzinējs vai dīzeļdzinējs, kā arī priekšpiedziņa vai pilnpiedziņa.


Toyota 4Runner (1984)

Trekker sagatavoja augsni jaunam modelim - 4Runner, ko Toyota pilnībā radīja pašu spēkiem un laida klajā 1984. gadā. Sākot ar ceturtās paaudzes Hilux, tika izņemta aizmugurējā siena, atbrīvojot vietu pieciem pasažieriem. Tam bija arī noņemams jumts. Vienlaikus tika veikti uzlabojumi aizmugurējā balstiekārtā, padarot to mīkstāku. 

Piektās paaudzes Hilux (1988)
Toyota skaidro, ka piektās paaudzes Hilux tika radīts, ņemot vērā trīs pamatelementus – jauda, izturība un komforts. Īpaša uzmanība tika pievērsta interjeram, pielīdzinot to vieglajiem auto. Arī eksterjera dizains tika pieslīpēts, dārgākās modifikācijas piedāvājot ar 3,0 V6 benzīna motoru. Piektās paaudzes Hilux kļuva par pamatu otrās paaudzes 4Runner, kas debitēja 1990. gadā un ar savu vienlaidu metāla korpusu un piecām durvīm vizuāli atgādināja tipisku tālaika apvidus auto.

Volkswagen Hilux (1989)
Piektās paaudzes Hilux ieintriģēja arī Volkswagen, tāpēc vācu uzņēmums iegādājās licenci tā ražošanai un tirdzniecībai Eiropā. Modeļa nosaukums bija Volkswagen Taro un tas bija identisks savam dvīnim no Toyota – vienīgā atšķirība bija Volkswagen logo. Taro ražošana notika no 1989. līdz 1997. gadam, vispirms Hannoverē, bet vēlāk Emdenē. Tad vācu autoražotājs pameta pikapu segmentu un atgriezās tajā vien 2010. gadā ar Amarok.

Sākas ražošana ASV (1991)
Tāpat kā daudzi konkurenti, arī Toyota meklēja veidus, kā izvairīties no 25% importa tarifa, ievedot ASV tikai Hilux šasijas, kurām viss pārējais tika pievienots pēc tam, kad tās tika cauri muitai. Tas ļāva samazināt tarifus līdz 4%. Šāds risinājums veiksmīgi darbojās gadu desmitiem ilgi, līdz Toyota saprata, ka jēdzīgāk ir ražot pikapus uz vietas ASV, kas bija kļuvis par vienu no svarīgākajiem japāņu autoražotāja noieta tirgiem. Tāpēc 1991. gadā, sadarbībā ar General Motors tika atvērta NUMMI rūpnīca Frīmontā, Kalifornijas štatā. Hilux (un vēlāk arī Tacoma) tur tika ražots līdz pat 2010. gadam. Starp citu, šobrīd tieši tur tiek ražoti Tesla Model S, Model X un Model 3.

Toyota Tacoma (1995)
Hilux ražošana ASV deva Toyota priekšrocību pielāgot to vietējā tirgus prasībām. Pārmaiņas nāca ar jaunu modeļa nosaukumu – Tacoma. 1995. gadā klajā laistais pirmās paaudzes Tacoma bija lielāki izmēri, stilīgāks dizains un tas izcēlās ar labāku vadāmību un gaitas komfortu, nekā Hilux, ko pārsvarā pirka tie, kam bija nepieciešams funkcionāls darba zirgs.

Sestās paaudzes Hilux (1997)
Tacoma ASV tirgum bija izveidots, dodot Toyota iespēju fokusēties uz pārējo pasauli. Lielākā atšķirība bija fakts, ka amerikāņi pārsvarā izmantoja savus pikapus katru dienu, tāpēc viņiem bija nepieciešama jauda, komforts, kaut cik pieņemama vadāmība un plašas aprīkojuma opcijas. Citviet, tai skaitā Eiropā, pircēju galvenā prioritāte bija uzticamība un plašas pielietojuma iespējas. Toyota uz to reaģēja ar sestās paaudzes Hilux.

Septītās paaudzes Hilux (2004)
Hilux septītā paaudze piedzīvoja virkni pārmaiņu, lai veiksmīgāk konkurētu ar augošo konkurentu skaitu. Hilux kļuva lielāks, tika piedāvāts plašāks modifikāciju klāsts un, iedvesmojoties no Tacoma, akcents tika likts arī uz lietojamību ikdienā. Taču vienlaikus Hilux bija pieejams arī kā askētisks darba zirgs tiem pircējiem, kam tas bija nepieciešams tikai darbam.

Astotās paaudzes Hilux (2015)
Pikaps vai SUV? Astotās paaudzes Hilux šī robeža jau ir grūti nosakāma, ņemot vērā plašo komforta un drošības tehnoloģiju klāstu un tādu interjera iekārtojumu, kas vēl pirms dažiem gadiem radītu skaudību daudzu apvidus auto īpašnieku vidū. No 2018. gada tas ir pieejams ar konfigurējamu ekrānu mērinstrumentu panelī, multifunkciju stūri un skārienjutīgu ekrānu. Drošības aprīkojumā – pirmssadursmes brīdinājuma sistēma, kas reaģē uz automašīnas ceļā esošiem gājējiem, joslu maiņas brīdinājuma sistēma un citas ekstras.


Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!

Saistītie raksti

Auto tests

Toyota Land Cruiser

What Car? Vērtē Novērtēts ar 4 no 5

Ja tev vajadzīgs reāls apvidus auto, tad Toyota Land Cruiser ir vislabākais, ko šobrīd iespējams nopirkt. Jaudīgāks un dārgāks tas nav palicis, bet bez fantastiskajām bezceļa apstākļu pārvarēšanas spējām tas ir ieguvis plašākas komforta un drošības aprīkojuma iespējas. Tas ir tikpat praktisks kā līdz šim, turklāt pieejams arī ar septiņām sēdvietām un ekonomisks gan degvielas patēriņa, gan lietošanas izmaksu ziņā.