2018.gada 2.februāris

Arvien vairāk Whatcar.lv lasītāju interesējas par elektroauto - kamēr vēl pirms dažiem gadiem tas šķita kaut kas ekskluzīvs, šobrīd tirgus situācija ir mainījusies - un arī autoražotāji sāk piedāvāt vērā ņemamas alternatīvas tradicionālajiem benzīna un dīzeļa motoriem.

Kamēr Toyota un Lexus hibrīddzinēji, ko veido benzīna motors un elektromotors, vairs sen nešķiet nekas neparasts, “tīrs” elektroauto uz Latvijas ceļiem joprojām ir retums. CSDD informē, ka 2017. gadā elektroauto skaits pieaudzis par 30% - gada laikā piereģistrēti 93 transportlīdzekļi to kopējam skaitam sasniedzot 406. Citviet Eiropas Savienībā situācija ir mazliet atšķirīga, taču ikviens autoindustrijas un tirgus eksperts piekritīs, ka līdz elektroauto kļūšanai par normu vēl ir diezgan tāls ceļš priekšā.

Šobrīd gan teju katrs otrais autoražotājs savā modeļu klāstā piedāvā arī elektroauto un to cenas arī vairs nav tik kosmiskas kā agrāk. Taču pircēju bažas ir tās pašas - kādas būs reālās lietošanas izmaksas, cik tālu var aizbraukt, neraizējoties par uzlādi, un - ar ko rēķināties pēc garantijas termiņa beigām? Šajā rakstā mēģinām ieskicēt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par elektroauto.

Kā notiek elektroauto uzlāde un cik tas maksā?

Eksistē trīs galvenie uzlādes veidi: lēnā, ātrā - un superātrā. Vienkāršākais veids, kā uzlādēt elektroauto, ir - savas mājas garāžā vai pie biroja. Jārēķinās, ka tipiskam elektroauto baterijas kapacitāte ir 40 kWh un ar vienu uzlādi teorētiski var nobraukt pat 350 km, tātad matemātika ir vienkārša - šāds brauciens maksās ap 8 eiro. Ja iespējas uzlādēt pie garāžas vai biroja nav, jāmeklē publiskās elektroauto uzlādes vietas - starp citu, elektroauto uzlādes punktu karte ir pieejama Latvenergo mājaslapā, taču brīvi pieejamas rozetes var atrast arī pazemes autostāvvietās un citviet. Var gadīties arī, ka neviens neprasīs, ko un kāpēc tu uzlādē - un rēķina izmaksas atkrīt.

Lēnā uzlāde

Šis uzlādes veids ir piemērots tiem, kas auto pa nakti atstāj garāžā, vai pa dienu - stāvvietā pie biroja, kur pieejama parasta elektrības rozete. Pilna baterijas uzlāde, izmantojot parastu vadu un klasisku rozeti (kā, piemēram, planšetdatoram) prasīs no sešām līdz 12 stundām, atkarībā no automašīnas un lādētāja.

Ātrā uzlāde

Daži ražotāji elektroauto pircējiem piedāvā papildus rīkus, kas paātrina uzlādi, piemēram - pārvietojamo “uzlādes staciju”. To izmēri mēdz atšķirties, taču tā parasti (kopā ar kabeļiem) ir ievietojama parastā mugursomā, vai īpaši šim nolūkam paredzētā vietā automašīnas bagāžas nodalījumā. Izmantojot to pašu, klasisko elektrības rozeti, ar šī rīka palīdzību elektroauto var uzlādēt trīs līdz piecu stundu laikā. Ja ir pieejama rūpnieciska parauga strāvas padeve - ar attiecīgu sazemējumu un adapteru - uzlādes laiks būs no vienas līdz divām stundām, atkarībā no elektroauto.

Superātrā uzlāde

Arī šajā gadījumā viss atkarīgs no elektroauto specifikācijas, pieejamā uzlādes punkta jaudas un lādētāja. Lielākajā daļā gadījumu pusstundas laikā bateriju pat no parastas rozetes var uzlādēt līdz 80%. Piemēram, Tesla piedāvā Supercharger uzlādes punktu tīklu (Latvijā tāds vēl nav), tiesa gan - tikai šī zīmola automašīnām ar iespēju nepilnas stundas laikā gandrīz pilnībā uzlādēt to augstās kapacitātes baterijas. Tesla pircējiem Supercharger tīkla izmantošanas programma (ar dažiem ierobežojumiem) nereti jau ir iekļauta auto cenā.

Vai var ticēt ražotāja solītajam par attālumu, ko var veikt ar vienu uzlādi?

Ne vienmēr. Kilometrāža, ko elektroauto var veikt no pilnas uzlādes brīža līdz tukšai baterijai, tiek mērīta saskaņā ar tiem pašiem Eiropas standartiem, kas tiek pielietoti tradicionālo motoru degvielas patēriņa testos. Tas nozīmē - ideālos apstākļos, maksimāli ierobežojot tos faktorus, kas varētu degvielas (šajā gadījumā - elektrības) patēriņu palielināt. Jāņem vērā, ka attiecībā uz elektroauto šie testi ir vēl neprecīzāki, jo litija jonu bateriju veiktspēja ir vairāk atkarīga no gaisa temperatūras. Tāpēc daži ražotāji Eiropas standartu mērījumu datus atspēko ar saviem datiem, norādot arī vasaras un ziemas testu rezultātus. Piemēram, Renault Zoe elektroauto kilometrāža ziemā ir uz pusi mazāka, nekā vasarā - norāda ražotājs. Tiesa gan - ne visi ražotāji atklāj šos datus.

Vai ātrā uzlāde nebojā bateriju?

Daži eksperti norāda, ka ātrās uzlādes izmantošana ikdienā var ietekmēt litija jonu baterijas mūžu, jo tās pārsvarā radītas tam, lai uzkrātu vairāk enerģijas lielākam nobraucamo kilometru skaitam - nevis veiktu īsas uzlādes, kur pagadās. Tomēr reālajā dzīvē lielākā daļa elektroauto īpašnieku šim faktam pievērš nopietnu uzmanību, veicot pilnu uzlādes ciklu saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Arī pašas baterijas nereti jau ir ieprogrammētas tā, lai pat ātrajā ciklā pēc 80% uzlādes samazinātu lādēšanas ātrumu, tā izvairoties no bateriju bojāšanās.

Vai elektroauto pircējs var saņemt kaut kādu atbalstu no valsts?

Šobrīd dažādās Eiropas Savienības valstīs pieeejamas atšķirīgas atbalsta programmas elektroauto pircējiem, nereti ļaujot viņiem ieekonomēt līdz pat 35% vai vēl vairāk no auto cenas. Tas ir atkarīgs ne tikai no valsts, bet arī pilsētas vai reģiona pašvaldības politikas – piemēram Amsterdamā elektroauto pircējs vienubrīd pat varēja atgūt ap 20 tūkstošiem eiro no auto cenas.

Kopumā gan valdību pretimnākšanai ir tendence samazināties, lai pārāk lielas subsīdijas nesāktu kropļot tirgu. Latvijā pagaidām nekādas būtiskas atlaides šim segmentam nav, tomēr dažas priekšrocības elektroauto īpašniekiem tomēr ir - ieskaitot iespēju izmantot sabiedriskā transporta joslas, bezmaksas stāvvietas un – nemaksāt auto reģistrācijas nodokli, kā arī maksu par iebraukšanu Jūrmalā vasaras periodā. Plašāk par šībrīža atvieglojumiem elektroauto pircējiem Latvijā lasi šeit...

Cik ilgi kalpo elektroauto baterija?

Patiesība ir tāda, ka neviens autoražotājs īsti nav drošs par to. Elektroauto segments ir relatīvi jauna parādība un līdz šim ražotāji ir devuši ilgu garantijas periodu baterijām. Atkarībā no baterijas kapacitātes (ko mēra kilovatstundās), garantijas termiņš tām ir vismaz 5 gadi. Garantija attiecas gan uz negaidītu baterijas darbības izbeigšanos, gan tās kapacitātes būtisku samazināšanos (zem 70%).

Piemēram Nissan, kura ražotais Leaf ir starp tirgus līderiem, apgalvo, ka šī auto baterijas ir radītas tā, lai izturētu visu auto kalpošanas mūžu. Nissan arī norāda, ka to nomaiņas izmaksas var tikt pielīdzinātas dzinēja nomaiņas izmaksām tradicionālās automašīnās ar benzīna vai dīzeļa motoru, vienlaikus uzsverot, ka šāda nepieciešamība viņu praksē radusies vien vidēji trim no 30 tūkstošiem pārdoto Leaf. Katram ražotājam ir sava politika attiecībā uz baterijām un daži, lai iedrošinātu pircējus, vienkārši piedāvā tās nomāt par nelielu ikmēneša maksu. Ja baterijai rodas defekts, to vienkārši nomaina bez maksas. Visagresīvākā politika ir Tesla, kas saviem modeļiem piedāvā astoņu gadu garantiju bez nobraukuma ierobežojuma.

Vai elektroauto var pilnībā aizstāt tradicionālu auto ar iekšdedzes dzinēju?

Šobrīd elektriskas alternatīvas tiek piedāvātas teju ikvienā segmentā – sākot no mazauto un beidzot ar apvidus auto. Tātad par praktiskumu nav pamata raizēties. Tomēr ne tikai auto izmēram ir nozīme, viss atkarīgs no tā, cik daudz kilometru ikdienā ir jānobrauc. Ja tu strādā Rīgā, bet dzīvo apmēram 50 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu, tad vari būt 100% drošs, ka varēsi aizbraukt gan turp, gan atpakaļ ar vienu uzlādi – turklāt gan vasarā, gan ziemā.

Protams, izvēlētais auto ir pirms iegādes jāpatestē, jāpaskatās – cik lielā mērā tā baterijas uzlādes resursu ietekmē tavs braukšanas stils un klimata kontroles lietošana. Braucot ar “pedāli grīdā” situācija, ka jāmeklē uzlādes punkts, var pienākt negaidīti ātri.   

Kāpēc elektroauto ir tik straujš vērtības kritums?

Tāpēc, ka ir mazs tirgus un sabiedrībai nav pietiekami daudz objektīvas informācijas par šo auto lietošanas izmaksām pēc garantijas termiņa beigām. Tas ir galvenais arguments, kāpēc pircēji, kas elektroauto meklē otrreizējā tirgū, nevēlas riskēt – un, ja gribēsi to pēc pāris gadu lietošanas pārdot, jārēķinās, ka cena nebūs gluži tāda, kādu tev gribētos redzēt.

Daži ražotāji šo problēmu risina ar atpirkuma programmām, jeb lozungu - “lietots, bet pārbaudīts”. Tāpēc par tālākpārdošanas izredzēm būtu jāpārliecinās vēl pirms elektroauto iegādes – un faktiski šis padoms ir spēkā arī attiecībā uz jebkuru auto, jaunu vai mazlietotu. 

Cik tad īsti maksā jauna baterija?

Tas ir pats nepatīkamākais jautājums ikvienam elektroauto ražotājam. Šīs baterijas nav gluži tās pašas, kādas var nopirkt katrā degvielas uzpildes stacijā, tās sastāv no daudziem moduļiem, kurus veido atsevišķas šūnas. Moduļus var mainīt, taču visas baterijas cena, piemēram, Nissan Leaf gadījumā ir vairāk nekā 4 tūkstoši eiro (plus darbs). Te gan ir vērts atzīmēt, ka eksistē Leaf ar vairāk nekā 200 tūkstošu kilometru nobraukumu, kas veikts ar oriģinālajām baterijām.

Savukārt BMW i3 baterija maksā apmeŗam 10 tūkstošus eiro, vai ap 1300 eiro par katru no tās astoņiem moduļiem. Tas nozīmē, ka Tesla baterijas būs vēl dārgākas. Jo baterijas kapacitāte ir lielāka, jo izmaksas attiecīgi pieaug. Tomēr pieredze liecina, ka kopumā bateriju izmaksas krītas – aģentūras Bloomberg Finance pētījums rāda, ka pēdējā gada laikā litija jonu bateriju cenas kritušās par gandrīz 25% - un līdz ar jaunāku tehnoloģiju ieviešanu līdz 2025. gadam tās kritīsies vēl vairāk, vidēji sasniedzot 3 līdz 4 tūkstošus eiro par 40kWh bateriju.

Vai mana elektroauto bagāžnieks nebūs pārāk piebāzts ar dažādiem vadiem?

Nē. Faktiski tev būs vajadzīgs viens lādētājs, kas jau iekļauts auto cenā, turklāt daži ražotāji piedāvā vairākus adapterus, kas piemēroti lietošanai dažādās valstīs, dažādos uzlādes punktos – jo vienota standarta elektroauto uzlādes punktiem šobrīd nav. Standarta vadu izmērs ir ap 3 metriem vai vairāk. Par šo komplektāciju gan jāpārliecinās pirms auto iegādes.

Jautājumi vai komentāri? Raksti mums uz info@whatcar.lv

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!