2017.gada 22.novembris

Atvērt galeriju

Ziema ir diezgan neprognozējams gadalaiks, it īpaši uz Latvijas ceļiem, kuru kvalitāte un tīrīšanas biežums ir ļoti nestabila parādība. Ir situācijas, kur elektroniskās drošības sistēmas un pilnpiedziņa nespēs glābt, tāpēc pirms došanās ceļā, izlasi šos padomus, ko veidojām sadarbībā ar autosportistu un Drošas Braukšanas Skolas direktoru Jāni Vanku.

Bremzēšana

Ikviens autovadītājs teju ik dienu nonāk situācijā, kad kaut kādu iemeslu dēļ ir straujāk jānobremzē. Ātrums varbūt ir pareizs un laika apstākļiem atbilstošs, taču ceļā rodas kāds negaidīts šķērslis. Ziemā, uz slidena ceļa, šāda situācija ir daudz bīstamāka, nekā citos gadalaikos.

Pieņemot, ka tavam auto ir labas ziemas riepas, bremzējam. Vienlaikus, līdz ar bremzēšanu, izvērtējam situāciju – vai ir iespējams izvairīties no sadursmes un negaidīto šķērsli apbraukt?  Ja vieta šādam manevram ir, apbraucam, ja nav, vismaz ar mazāku ātrumu sastapsim šķērsli, kas ir radījis šo situāciju. Jāņem vērā, ka šāds lēmums būs jāpieņem pāris sekunžu laikā, tāpēc par šādas ekstrēmas situācijas iespējamību ir jādomā nepārtraukti, it īpaši diennakts tumšajā laikā.

Izslīdēšana

Lielākajai daļai uz Latvijas ceļiem redzamo automašīnu ir priekšpiedziņa. Tipiska situācija, kas mēdz gadīties ar šāda tipa auto, ir priekšgala izslīdēšana. Piemēram, mēģinot paātrināties, lai vēl pie dzeltenās gaismas paspētu krustojumā nogriezties pa labi vai kreisi, auto priekšgals sāk izslīdēt un auto nevis paklausīgi griežas līkumā, bet sāk slīdēt kaut kur pa vidu. Šādos gadījumos noteikti nenoderēs tautā iemīļotais teiciens, ka ar priekšpiedziņu galvenais ir spiest pedāli grīdā un viss būs kārtībā. Tieši pretēji, ātrums ir jāsamazina.

Kāpēc? Ir skaidrs, ka priekšējiem riteņiem saķere ar ceļu ir pazudusi – tie sākuši “spolēt”, vai arī ātrums ir bijis pārāk liels. Tāpēc (ne pārāk strauji, uz slidena ceļa neviens manevrs nedrīkst būt straujš) atlaižam gāzes pedāli un mēģinām līkumā iegriezties. Ja auto turpina braukt taisni, tad vairs negriežam stūri, bet iztaisnojam to  līdz jūtam, ka automašīna sāk ķerties aiz seguma un auto tomēr sāk griezties. Tad piestūrējam atkal līkuma virzienā, lai pabeigtu manevru. Kā zināms, riepas labāk pilda savu funkciju taisnvirzienā, kad visefektīvāk darbojas riepas protektors (tas attiecas arī uz bremzēšanu, ne tikai uz saķeri).

Būtu ļoti labi, ja šāda situācija nenotiktu vietās, kur pie krustojuma atrodas gājēji, kas gaida brīdi, kad varēs pāriet ielu.

Priekšgala izslīdēšana var piemeklēt arī pilnpiedziņas un aizmugures piedziņas automašīnas, kur tas nozīmē tikai vienu – ātrums ir bijis pārāk liels. Drošākā metode izkļūšanai no šīs situācijas ir tāda pati, kā ar priekšpiedziņas auto.

Apdzīšanas manevri un joslu maiņa

Braucot pa kūstošu sniegu, kur starp joslām ir slapja sniega sanesumi, apdzīšanas vai joslu maiņas manevri ir jāveic īpaši prātīgi. Priekšpiedziņas automašīnām vislabāk ir pastāvīgi turēt nospiestu gāzes pedāli. Tas stabilizēs automašīnu un mazinās priekšgala izslīdēšanas iespēju.

Veicot apdzīšanu vai braucot pāri slapja sniega sanesumiem starp joslām ar aizmugures piedziņas auto, ir jābūt īpaši uzmanīgiem, jo šis ir ļoti bīstams manevrs šāda tipa auto. Ar paātrināšanos jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, jo auto aizmugure var izslīdēt. Tas var notikt arī brīdī, kad priekšējie riteņi sastapsies ar starp joslām esošā sniega pretestību, jo tie samazinās ātrumu, bet aizmugurējie riteņi turpinās centīgi stumt auto uz priekšu.

Šādos gadījumos auto saslīdēšana var notikt tik zibenīgi, ka nebūs īsti laika un iespējas šo situāciju izlabot. Tāpēc pirms apdzīšanas vai joslu maiņas ir jāpadomā divreiz – vai tiešām, tieši tagad, ir vērts riskēt?

Protams, automašīnām, kas aprīkotas ar mūsdienīgām elektroniskajām drošības sistēmām, izkļūt no ekstrēmām situācijām būs vieglāk. Tomēr jāatceras, ka mēdz būt situācijas, kur elektronika nevar garantēt 100% drošību, tādēļ uz to nevajadzētu paļauties.

Nepatīkamu situāciju var nākties piedzīvot automašīnām ar motora start/stop sistēmu. Ir pieredzēti gadījumi, kur krustojumos, nospiežot bremžu pedāli grīdā un mēģinot pagriezties, automašīna “izdomā”, ka ir apstājusies, un izslēdz motoru, bet vienlaikus arī stūre vairs neklausa, jo līdz ar izslēgto motoru vairs nedarbojas stūres pastiprinātājs.

Jā, pilnpiedziņas automašīnas ziemas apstākļos ir stabilākas, turklāt nav īpaši jāraizējas, vai sniegs uz ceļa ir notīrīts vai nē – ar labām riepām varēs tikt cauri pat vietās, kur citi auto iestigs. Arī paātrināšanās, joslu maiņa un citi manevri izdosies labāk, jo visi riteņi piedalās vilkmes nodrošināšanas procesā.

Taču jāņem vērā arī auto svars. Viens un tas pats manevrs ar Toyota Land Cruiser vai Audi A4 quattro nesanāks identisks. Smags apvidus auto fizikas likumu dēļ ne tik veikli vēlēsies mainīt kursu vai nobremzēs, bet jebkuru pilnpiedziņas automašīnu saslīdēšanas gadījumā būs grūtāk “savākt”, it īpaši, ja vadītājam ir maza braukšanas pieredze.

Dzīvnieks uz ceļa

Aļņi, lapsas, suņi un citi zvēri uz apledojuša ceļa var parādīties negaidīti, un diennakts tumšajā laikā autovadītājs tos parasti ierauga pārāk vēlu. Ja meža dzīvnieka augums nesniedzas pāri motora pārsegam, drošāk būs vienkārši bremzēt. Ja dzīvnieks ir lielāks – mežacūka, stirna, briedis, alnis, utt., bremzējam un vienlaicīgi mēģinām dzīvnieku apbraukt.

Protams, vislabāk ir atcerēties par šādas situācijas iespējamību vēl pirms kāpšanas automašīnā un braukt tādā ātrumā, kur jums ir pārliecība, ka izdosies no ekstrēmiem brīžiem izvairīties.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!