2017.gada 20.oktobris

Kā izglābt apmēram 1,3 miljonus cilvēku, kas ik gadu iet bojā ceļu satiksmes negadījumos? Jau šobrīd automašīnas tiek aprīkotas ar dažādiem drošības elementiem, kas palīdz autovadītājiem ekstrēmās situācijās  –  to vidū ir ārkārtas bremzēšanas sistēma, joslu maiņas brīdinājuma sistēma, vadītāja noguruma monitors, aklās zonas sensori un efektīva lukturu optika.

Taču autoražotāji ir bēdīgi slaveni ar to, ka drošības tehnoloģijas tiek ieviestas lēni, kā ikvienu uzņēmumu viņus primāri interesē peļņas procenti un tas, kādā veidā palielināt pārdošanas apjomus. Ja kāds piedāvā kaut ko tādu, kas citiem nav, un pircēji to novērtē, tad pēc neilga laika tas ir arī pārējiem. Taču kādam ir jābūt pirmajam.

Viens no ražotājiem, kas jau šobrīd domā par nākotnes drošības sistēmām, ir Toyota. Pirms pusotra gada japāņu autobūves gigants atvēlēja miljardu dolāru kādam vīram vārdā Džils Prets, dodot rīkojumu sākt eksperimentēt. Tā tika izveidots Toyota Pētnieciskais institūts, kura uzdevums ir nākt klajā ar kaut ko patiešām iespaidīgu drošības un automatizētās auto vadības sistēmu jomā, neraizējoties par finanšu un loģistikas problēmām, kas parasti pavada auto industriju.

Džils Prets ir zinātnieks, kas dzimis un audzis ASV un Eiropā nav biežs viesis, taču Whatcar.lv bija iespēja viņu satikt Briselē un noskaidrot kaut ko vairāk par to, ko viņš dara. Tai skaitā – viņa vīziju par nākotnes automašīnām, kas, iespējams – varēs braukt pašas, bez vadītāja iesaistes.

“Daudziem cilvēkiem drošība ir ļoti svarīgs jēdziens”, stāsta Prets. “Manā gadījumā tas ir kāds traģisks incidents bērnībā – kad es vēl biju mazs puika, mans draugs gāja bojā satiksmes negadījumā. Tas atstāja paliekošas sekas manā prātā”.

Zinātnieks atzīst, ka bieži vien satiksmes negadījumos iet bojā jauni cilvēki. Atšķirībā no slimībām, šāda nāve ir piepeša un negaidīta, tāpēc viņiem nav laika atskatīties uz savu dzīvi un atvadīties no tuviniekiem. Piemēram ASV satiksmes negadījumi veido trešo daļu no pusaudžu nāves cēloņiem.

Mākslīgais intelekts auto drošības sistēmās

Viņa vadībā radītais Toyota Pētniecības institūts savieno dažādu augstskolu progresīvākos prātus ar jaunu modeļu veidotājiem auto industrijā. Viens no šībrīža aktuālākajiem tematiem ir autonomās vadības sistēmas. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas pērk automašīnas, lai paši tās vadītu, taču pieaug to pircēju skaits, kas automašīnu redz galvenokārt kā pārvietošanās līdzekli. Taču – kā panākt, lai autopilots būtu vērā ņemama alternatīva cilvēkam pie stūres? Toyota vadošais pētnieks uzskata, ka tam ir jāspēj precīzi noteikt, kādi šķēršļi atrodas tā ceļā un saprast atšķirību starp, piemēram, gājējiem, kokiem, laternu stabiem un citiem objektiem.

Tiesa gan, ar to, ka autopilots saprot, ko tas redz, nebūs pietiekami. Tam jāspēj prognozēt notikumu attīstība uz ceļa. Vai priekšā esošais auto griezīsies pa labi vai pa kreisi? Vai futbola bumbai, kas izripojusi uz ceļa, sekos arī bērns, kas ar to spēlējās? Vai kāds no cilvēkiem, kas atrodas uz ietves, mēģinās šķērsot braucamo daļu? Tātad, automašīnai ir ne vien jāredz atšķirība starp dažādiem objektiem, bet ar mākslīgā intelekta palīdzību arī jāapzinās visi iespējamie scenāriji, kas atkarīgi no tā, kādus lēmumus var pieņemt cilvēks. Tas nav viegli, jo cilvēki nedomā vienādi, secina zinātnieki.

Tāpēc – vismaz teorētiski - mākslīgā intelekta darbības pamatā ir ceļu satiksmes noteikumu zināšanas. Tiesa gan, ar to nepietiek – nevar paļauties uz to, ka pārējie ceļu satiksmes dalībnieki šos noteikumus ievēros. Tāpēc mākslīgajam intelektam ir jāmācās no tā, kas notiek ceļu satiksmē, kādi ir raksturīgie pārkāpumi, nepārtraukti sevi pilnveidojot.

Tas nozīmē, ka veidojot šo mākslīgo intelektu ir jāsavāc un jāapstrādā milzīgs datu apjoms. Toyota zinātnieki jau ir nonākuši pie slēdziena, ka ir jāveic apmēram 10 miljardi kilometru dažādos satiksmes apstākļos, lai pierādītu, ka autopilots ir efektīvāks, nekā cilvēks pie stūres. Tas izklausās nereāli, taču pētniekiem ir savas metodes, kā šo procesu paātrināt.

Šo rindu autoram bija iespēja atrasties īpaši pārveidotā Lexus GS modelī, kas bez acīmredzamām problēmām spēja orientēties starp joslām un dažādiem šķēršļiem, paātrinoties, mainot virzienu un bremzējot bez vadītāja iesaistes. Tas liecina par japāņu autoražotāja gatavību jau tuvāko gadu laikā nākt klajā ar sērijveida modeļiem, kuros ietvertas šīs tehnoloģijas. Tomēr līdz tam vēl ir nepieciešams centralizēts atbalsts no dažādu valstu valdību regulatoriem.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!