Pirms pirkt konkrētās paaudzes un klases auto, man tie ļoti nepatika. Taču sākot dzīvot Rīgā diviem jaunajiem paziņām tie bija un, jo vairāk ar tiem saskāros gan pasažiera, gan šad tad vadītāja lomā, jo vairāk sapratu, ka reiz man tāds būs. Vilināja tā gaitas īpašības un plašums. Un universālam negaidīti lielais bagāžnieks.
Tieši bagāžnieka izmēra dēļ meklēju tikai universālu. Ne uz vienu sedanu neskatījos. Ikdienā neko daudz vadāt nevajag, bet tajās pašās reizēs, kad kaut ko vajag aizvest uz laukiem vai kādam kaut ko palīdzēt, tas ir nenovērtējams. Pat priekš tāda sīkuma kā ielikt velosipēdu un izbraukt tālāk pavizināties ar to ne pa asfaltu. Vienkārši ieliec un aizmirsti.
Krāsa noteikti nebija noteicošais, tāpēc trāpījās tāda, kāda bija mašīnai, kas bija labā stāvoklī par labu cenu. Melna. Gribējās tumši zaļu, bet tā ir ļoti reta. Jāpiemin, ka pirmais, ko vienmēr skatījāmies (bija cilvēks, kam ir tāds pats Mercedes), bija vai strādā SBC bloks. Un tālāk viss pārējais. Rezultātā tiku pie neizdeldēta ādas salona mašīnai, kam nebirst viena kaite pēc otras. Ir jau bijuši arī lielāki remonti pa gandrīz jau diviem gadiem, bet šis auto manuprāt ir pelnījis arī reizēm lielākos rēķinus no servisa. Arī patēriņu varēja gaidīt mazāku, sevišķi pilsētā, taču ar savu 3.0 tas brauc tieši tik veikli, lai arī katru degvielas litru būtu nopelnījis. 7 pakāpju kārba arī pārslēdzas vai nu sportiski vēlu vai nu pie nieka 1,6 tūkstošiem apgriezienu, atkarībā kā ar to brauc.
, 08/06/2017